Novembris 9., 2020


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
16:04
Kāpēc dz un dž netiek pieskatīti pie divskaņiem?

(25 pēdas | ir doma)

Comments:


[User Picture]
From:[info]neraate
Date:9. Novembris 2020 - 16:07
(Link)
manuprāt divskaņus veido tikai patskaņi
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 16:09
(Link)
Bet kāpēc? Jo man sanāk, ka ir patskaņi, līdzskaņi, divskaņi un tad dz un dž.. Nu kautkā aizmirsti viņi izskatās :D
[User Picture]
From:[info]covid_19
Date:9. Novembris 2020 - 16:17
(Link)
dz dž č un ž var izteikt vienā skaņā - nav divskanis kā au eu ui
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:9. Novembris 2020 - 16:49
(Link)
vispār jau tie arī ir divskaņi. sauc par afrikātiem (vai afrikātām).
vārdam divskanis var būt vismaz divas nozīmes:
• skaņa/skaņu komplekss, ko veido divas skaņas [plašākā nozīmē, kā Tevis minētajā gadījumā]
• skaņa/skaņu komplekss, ko veido divi patskaņi {vai patskanis + vokalizēts līdzskanis} [šī būs šaurākā nozīme, kā to lieto valodniecībā]
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 17:04
(Link)
O, šis izklausās loģiski un interesanti (man gan vajag pirmsskolas-sākumskolas līmenī, bet pati aizdomājos, ka šķiet neloģiski, kāpēc AI ir divskanis, ja tur tīri labi skan divas skaņas, bet dz nav).
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:9. Novembris 2020 - 17:20
(Link)
terminolōģija ne vienmēr (precīzi) sakrīt ar loģiku :)
un robeža starp patskaņiem un līdzskaņiem (dažādās valodās) nav ikurāt bināra [vai nu / vai nu], bieži tas ir gradients (līgana pāreja)

sākumam īkšķa likums ir tāds, ka:
ā) patskani veidojot, mēs ļaujam gaisam plūst salīdzinoši netraucēti (nav izteikta sašaurinājuma)
bē) patskaņa skaņu var noturēt ilgstoši (kamēr plaušās pietiek gaisa),

kamēr līdzskaņus raksturo gaisa plūsmas sašaurinājums vai pat pilnīgs pārrāvums.

bet viss šis vienalga ir analītiska gifņa – bērni, kā zināms, apgūst dzimtās un apkārtējās mēles, atrodoties svētlaimīgā neziņā par fonētiskiem terminiem ;)
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 17:37
(Link)
Patskaņus, līdzskaņus un divskaņus sāk mācīt (un prasīt!) jau bērnudārzā, tā ka no fonētiskiem terminiem neizsprukt. Es pati tāpat kopš bērnudārza to esmu mācījusies, man nav nojautas kā būtu izaugt un to nezināt. Pieņemu ka šis ir vissvarīgāk tad, kad mācās vārdu dalīšanu zilbēs un pārnešanu jaunā rindā (bet reāli es esmu piefiksējusi, ka vairs nekad nedalu vārdus pa rindām, es vienkārši rakstu jaunā rindā, ja redzu, ka nepietiks vietas)
From:[info]pet
Date:10. Novembris 2020 - 01:01
(Link)
Par loģiku te drīzāk jāskatās no otras puses - nevis kāpēc burti 'dz' ir līdzskanis, bet gan kāpēc rakstības standartā vairumam līdzskaņu esam izvēlējušies piekārtot vienu burtu, bet 'dz' un 'dž' ir atstāti bez sava burta, jo rakstības standarts galu galā ir samērā patvaļīga izvēļu kopa, kā attēlot praksē lietoto valodu. Tipat labi iemesls var arī būt tīri vēsturiska sakritība, ka līdzskani 'ch' rakstības reformā pārkārtoja, bet jaunu burtu priekš dz un dž negribēja ieviest. Varbūt arī tur kāda čehu valodas ietekme, kuru principi diezgan ņemti vērā mūsu rakstības veidošanā, č š u.c. manuprāt ir pārņemti no viņiem.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 17:11
(Link)
pa manam tas ir tikpat kā balsīgais c. dz tiek izrunāts kā viena skaņa. kamēr ai gadījumā ir saklausāms, ka vispirms ir a, pēc tam i.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 17:12
(Link)
resp vienkārši nav tāda burta, ar kuru atzīmēt dz. citās tautās arī c pateikšanai lieto ts vai tz un tas ir mūsu c, un diez vai tāpēc viņi c sauc par divskani.
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 17:34
(Link)
Bērniem 1. un 2. klasē ir testi, kur jāraksta, cik vārdā burtu, cik skaņu. Ja vārdā ir divskanis "ai", tad burti būs 2, skaņa 1. Dz arī būs kā viena skaņa, bet to nesauc par divskani, attiecīgi sanāk, ka viena skaņa būts ja ir divskanis vai arī dz vai dž. Nu tā pastulbi sanāk skaidrot.
(Ar bērniem šo pārāk detalizēti neapspriežu, no vienas puses labi saprotu, ka testu rezultāti parāda spēju risināt testus, bet no otras puses man ir sajūta, ka es feiloju kā mājmācības vecāks, ja bērns nezina, to, kas "būtu jāzin'. Lai gan mājmācības mērķis tieši ir ļaut apgūt lietas savā tempā, bet tas izrādās ir stipri vieglāk, tad ja tas "savs temps" ir ātrāks nekā programma un stipri grūtāk pieņemt tēmas, kas bērnu vnk īsti neinteresē (un nav jau arī mega svarīgas).
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 18:00
(Link)
vārdā ķerra rr tu arī skaitītu pie divskaņiem, jo divi burti? man liekas, nekāda problēma pateikt, ka tā ir skaņa, ko pieraksta ar diviem burtiem. meita droši vien jau ir redzējusi angļu valodas rakstību, kur raksta j, izrunā dž, raksta right, izrunā rait, raksta write, izrunā rait ... bērni nav tik stulbi, kā domājam.

par mājmācību nezinu. man liekas, nav iespējams visām lietām, kas bērnam nepatīk, taisīt bezgalīgus teātra uzvedumus, lai bērnu ieinteresētu. tā jau beigās tev vajadzēs varietē taisīt, lai bērns būtu ar mieru vienu teikumu uzrakstīt. es tā bērna vietā tad gaidītu, ko vēl tu izgudrosi. parasto vecāku variants ir - tev nebūs pieejas nekādiem ekrāniem, kamēr nebūsi šo izdarījis, sēdi bez ekrāna kaut vai līdz nākamgadam. kātursauca, pašdisciplīna un baudījuma atlikšana.

[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 19:19
(Link)
Nav jau runa par bērnu un performancēm, tici man, tās notiek skolā, lai vismaz kautkā piespiestu bērnus pievērsties tam, kas viņus neinteresē. Savukārt, draudi kā reizi ir ātrākais ceļš kā nokaut interesi pirms tā ir radusies.
Es te vienkārši cenšos atrast līdzsvaru starp savu pārliecību, ka visam savs laiks un nav iespējams ar varu kautko iemācīt, un skolas/mācību programmas prasībām, ka pirmā pusgada divos mēnešos jāmācās tas un tas. Ja tas sen jau ir apgūts - viss ir čikiniekā, ja tas nav apgūts - arī vajadzētu būt čikiniekā, bet man kā teicamniecei izrādās to tomēr ir grūti, uzreiz sirsniņa dauzās, ka nav laba atzīme (man kā vecākam). Ticu, ka liela daļa skolotāju bērnu sliktās atzīmes neuztver kā savu spēju vērtējumu, bet nu kautkā man tā sanāk. Laikam esmu sniegpārsliņa.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 19:30
(Link)
bet tu tici, ka ikvienam agri vai vēlu var interesēt viss :) bet mani neinteresēs elektronika pat tad, ja prezidents man apkārt dejos puķainās bumbierenēs. to zinu, jo elektronika dažādos aizraujošos veidos notiek apkārt jau daudzus gadus. šī ir zināma dilemma. bez piespiešanās es neiemācīšos atšķirt voltus vai vatus. es tos spēju labi apgūt, bet nevis at ieinteresēšanu, bet koncentrēšanos un cenšanos būt centīgai.
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 19:36
(Link)
Bet cik ilgi tu to atceries? Un tad tāpat sanāk ka mācies tad, kad sajūti vajadzību lai gan teorētiski tas būtu visiem jāzin kopš kuras tur klases (es arī jaucu un man šobrīd nevajag)
[User Picture]
From:[info]lauwa
Date:9. Novembris 2020 - 20:08
(Link)
Individuāli bērnam var mācīt ko un kad grib, bet tas neder, ja jāmāca klase, skola vai visi valsts bērni, jo katrs ir savādāks un nevar izdabāt katram gribu/negribu. Tāpēc izglītības sistēmā apgūstamā viela ir salikta pēc tā, ko bērns uz to vecumu ir spējīgs saprast un apgūt.
Un lielākā mācīšanās pirmajās klasēs kāreiz ir iemācīties mācīties. Iemācīties piespiest sevi padomāt un apgūt arī to, ko negribās vai liekas grūti. Ja bērns saprot, ka pamācoties viņš to var izdarīt, tad tālāk jau jebkā mācīšanās ir krietni vieglāka.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 20:19
(Link)
skolā matemātiku es tā daudzmaz zināju, bet tā man neinteresēja. tad vidusskolā atnāca skolotāja, kas teica - jums nebūs sekmīgas atzīmes, ja tūlīt pat neiezubrīsiet visas pamatskolā mācītās formulas un likumus. kaut ko iezubrīju, kaut ko ieskrāpēju lineālā par špikeri. rezultātā saskatīju matemātikā lielu daili un vēl tagad pie izdevības labprāt parēķinātu paralelogramu trūkstošās malas. tāpat ar to fiziku un elektroniku, nu nesanāk tur nekāds lielais saldēdiens priekš manis, bet voltus no vatiem tā kā atšķirt vajadzētu. vislieliskākās izrādes mūsu mājās par šīm tēmām mani nav motivējušas, bet ar zināmu piespiešanos es gan jau aizraktos līdz likumiem, sakarībām un sāktu tur kaut ko izbaudīt.

kad cilvēks ir piespiedies un pārvarējis sevi, tā arī viņam ir svarīga pieredze. pēc tās viņš notic sev un zina, uz ko ir spējīgs.
[User Picture]
From:[info]lauwa
Date:9. Novembris 2020 - 17:40
(Link)
Divskaņi ir divu patskaņu savienojums. dz un dž ir pie līdzskaļiem.
[User Picture]
From:[info]lauwa
Date:9. Novembris 2020 - 19:20
(Link)
Un o var būt gan patskanis, gan divskanis. Arī esot viens o!
[User Picture]
From:[info]smille
Date:9. Novembris 2020 - 19:39
(Link)
Tas gan. Es vienkārši gribēju kkādu loģiskāku skaidrojumu, bet laikam jāpalie pie saraksta in viss
[User Picture]
From:[info]lauwa
Date:9. Novembris 2020 - 19:50
(Link)
Nu kāda tur loģika, divskanis ir divu patskaņu skanēšana kopā. Un dz nemaz nav divu skaņu, viņš nemaz nevelk uz divskani ne pēc kādas loģikas tur ir viena skaņa.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 20:34
(Link)
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon7.htm

Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:9. Novembris 2020 - 20:32
(Link)
:) kad tu saki ai - vai tu vari skaidri sadzirdēt vietu, kur baidzas a un sākas i? domāju, ka jā. tur nemaz nav tādas vietas, kur abi burti skanētu kopā, katru burtu izrunā ar citu mutes vietu. nu un vai tu skaņā dz vari saklausīt vietu, kur beidzas d un sākas z? es nē, burti abi skan kopā, uztaisot ko citu. krievi dažreiz nevas izrunāt dz un saka katru burtu atsevišķi, viņiem tie ir divi burti. un arī nekāds divskanis, tad tie ir vienkārši dajebkādi līdzskaņi blakus.

un vai tu jūti līdzību starp c un dz? viens ir otra balsīgā versija.
smaidi -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Login
Bucket
Rakstīt
ToDo
Komentāri
Latest
Labot daudz

> Go to Top
Sviesta Ciba