terminolōģija ne vienmēr (precīzi) sakrīt ar loģiku :)
un robeža starp patskaņiem un līdzskaņiem (dažādās valodās) nav ikurāt bināra [vai nu / vai nu], bieži tas ir gradients (līgana pāreja)

sākumam īkšķa likums ir tāds, ka:
ā) patskani veidojot, mēs ļaujam gaisam plūst salīdzinoši netraucēti (nav izteikta sašaurinājuma)
bē) patskaņa skaņu var noturēt ilgstoši (kamēr plaušās pietiek gaisa),

kamēr līdzskaņus raksturo gaisa plūsmas sašaurinājums vai pat pilnīgs pārrāvums.

bet viss šis vienalga ir analītiska gifņa – bērni, kā zināms, apgūst dzimtās un apkārtējās mēles, atrodoties svētlaimīgā neziņā par fonētiskiem terminiem ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patskaņus, līdzskaņus un divskaņus sāk mācīt (un prasīt!) jau bērnudārzā, tā ka no fonētiskiem terminiem neizsprukt. Es pati tāpat kopš bērnudārza to esmu mācījusies, man nav nojautas kā būtu izaugt un to nezināt. Pieņemu ka šis ir vissvarīgāk tad, kad mācās vārdu dalīšanu zilbēs un pārnešanu jaunā rindā (bet reāli es esmu piefiksējusi, ka vairs nekad nedalu vārdus pa rindām, es vienkārši rakstu jaunā rindā, ja redzu, ka nepietiks vietas)

(Reply to this) (Parent)