Kā neraksta? Gamma, vanna, vinnēt, ķemmēt etc.
hmm.. es sāku domāt pie vārda tallina, bet ir arī citi piemēri, ko vēlāk atminēšu. Dažreiz trenneris raksta treneris? Varbūt tās ir vēsturiskās nobīdes, kad laika gaitā izruna vai rakstība sāk dreifēt?
| From: | daria |
Date: | August 17th, 2020 - 08:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tur nevareetu buut atshkjiriiba peec vaarda izcelsmes? Piem, treneeties ir ar 1 'n' (izcelsme no anglju valodas), bet chamma ar 2 'm'.
oi, man te augstāk tā pati doma ienāca prātā.
| From: | daria |
Date: | August 17th, 2020 - 08:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
great minds :D
es kad sāku rakstīt cibā, domāju, ka iemācīšos rakstīt.
bet neiemācījos, un cilvēki pārstāja mani labot.
laikam domā, ka esmu bezcerīgs.
| From: | daria |
Date: | August 17th, 2020 - 08:11 pm |
---|
| | | (Link) |
|
cilveeki vispaar izvairaas citus labot, ja grib saglabaat labas attieciibas. Pat tad, ja Tu domaa, ka gribi, lai Tevi labo, ruugtums tomeer sirdii paliek.
Un cilveeki droshi vien grib ar Tevi draudzeeties, nevis skolot.
| From: | src |
Date: | August 17th, 2020 - 10:43 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tā arī ir, svešvārdu padarīšana. piemēram arī sakām "kīno" rakstām "kino". Mediji vs mēdiji jau ir klasika.
jā, vārda kīnõ rakstībā ir divi gļuki.
tur nav likumu.
motoors.
dessa.
lappa.
Tā nu gluži nav.
Moto-ors? Kas tas? Un ko ō dara pie ne/dubultotiem līdzskaņiem?
ĀĀĀĀĀĀ!!!!!! Un kādreiz man likās, ka latviešu valodai ir fonētiska rakstība.
Sagribi veel, lai pierakstiitu taadus kaa zaale un zaale.
Bet trenins ar diviem n (trennins) gan neraksti, taada rakstiiba izsenis tiek uzskatiita par neizgliitotu cilveeku paziimi, apmeeram kaa tolete un ekanomika.
Es īstenībā gribētu; bet laikam nav reāli. It īpaši valodām, kur dreifs notiek gadsimtiem un kontinentiem, kā angļu.
Droši vien dabisks process, kur rakstība attālinās no izrunas, pēc brīža kļūst bezsakarīga (kā franču valodā) un tad notiek lēciens un rakstība tiek atjaunota.
?
Lappa bija arii tad, kad muusu rakstiibu izgudroja. Un paldies ar uzsvaru uz otraas zilbes. Domaaju, ka tagad galvenaa ruupe ir anglu valodas iepluusana, un neviens neraizeejas par lappu. Vai zaali. Pat saurajam un platajam e neviens nepacentaas piemekleet atseviskus burtus.
Paga! Paldies tak vēl joprojām ir viens no retajiem vārdiem ar uzsvaru uz otrās zilbes?
pat šauro un plato e, tas ir tāds rakstības defekts. tāpat ar fonēmu o,õ, un uo salikšanu vienā burtā; un dž un dz divos.
Un tādi šaubīgi gadījumi kā 'j' un 'v', kas dažreiz pārplūst patskaņos, dažreiz ne.
| From: | dooora |
Date: | August 18th, 2020 - 09:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies, starp citu, var tikt uzsvērts arī uz pirmās {kaut ko darīt par pliku páldies}, un lappa nāk kā Trojas zirgs no suomugru, teju lappu, kaimiņiem. bet ne jau visiem no mums – augšzemnieki, krievi un visādi citādi ārzemnieku aspiranti teiks [làpa], kā krievu vārdā
ķepai. un mēs to uztversim kā akcentu, kā izloksni, kā uzbraucienu vai tādā garā, bet jēgu mēs nolasīsim nekļūdīgi.
ir viens tāds vienkāršs latviešu fonōtakses likums (fonōtakse jeb fonōtaktika ir lauciņš, kurā iztirzā ar valodu lappskanības, atvainojiet – labskanības spektru saistītus jautājumus). tas ir šāds:
nē, pirms tam derētu piezīmēt, ka latviešu valodā līdzkaņi mēdz būt trejādas kvantitātes: īsi, pusgari un gari.
tas likums skan apmēram šādi:
Divzilbju vārdos nebalsīgie līdzskaņi starp diviem īsiem patskaņiem tiek izrunāti gari, bet trīs un vairāk zilbju vārdos – pusgari.
aplūri šo lappusi no mana nōrvēģu propesōra latvju gramatikas grāmatas, tad parunāsim tālāk, ja tev būs luste ;)
[es savlaik Terjem pie šīs grāmatiņas asistēju un to prūfrīderēju, tā ka visas durkas kļūdas ir uz manas sirdsapziņas ieskaitot vārda
kaķis izrunu (jābūt - [´kak
j:is])]…
fonõgrafoanarķists ir ienācis ēkā!! <3
"latviešu valodā līdzkaņi mēdz būt trejādas kvantitātes: īsi, pusgari un gari. "
Tātad par to ir domāts jau sen es man tik tagad pieleca. Paldies.
| From: | dooora |
Date: | August 18th, 2020 - 09:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
igauņu valodā patskaņi, ko es muldu, līdzskaņi arī arī var būt trejāžu kvantitāšu – tikai dēvē tās iespaidīgāk: īsi, gari un ūbergari.
nekad neaizmirsīšu, kā mūsu lielais propesōrs Ēvens, atgriezies no pāris nedēļu komandējuma Ikaunijā, sajūsmā lēkāja kā proverbiālais pusaugu skuķis (garais ķē), salejot mums glāzēs konjaku un savā nazālajā basā spiedzot, ka IR – IR! igauņiem supergarās skaņas. viņš pat esot kārtības labad izlaidis ierakstus caur audijōprogrammas nepielūdzamo hronometrāžu, bet trennētajai ausij jau sen viss bij tapis skaidrs. vai trenētajai tomēr? huj nouz. manā ideōlektā ir vismaz viens verbs trennēt ar 2 enn un ar nojēgu 'dzert ievērojamos apmēros salīdzinoši īsā laika sprīdī, pārsvarā etanōla derivātus, bet pārnestā nozīmē arī softdrinkus vai akas ūdeni'.
| From: | dooora |
Date: | August 18th, 2020 - 09:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tur nav pieminēts izņēmums, kā kārtīgam likumam pieklājas: tas neattiecas uz lokatīva formām ar garā patskaņa galotnēm. (trešajā piemērā pē būtu jābūt īsam, jo ā ir garš, bet nekā! jo izņēmums)
kaps [kaps]
kāpa [ka:pa]
kapā [kap:a:]
kāpā [ka:pa:]
juo
ka:rna va:rna uz slap:a kap:a
Kā jau tika minēts, motors izrunājas ar Ō, kaut arī mēs to nerakstam. Tā pat kā divskanis "uo", piemēram, "grods". Tas pa lielam ir nerakstīts, bet likums.
Par desu grūtāk, it kā jā, prasītos. Tas ess velkās gribot negribot.
Lapa toč nav lappa. Nekad neesmu tā izrunājis. P ir īss. Varbūt neskaidrōba rodas, dēļ uzsvariem, tāpēc tas 'p' ir kā karājas gaisā uz mirkli. Pie mums divi līdzskaņi pēc kārtas pēc LIKUMA vispār mēdz būt tikai salikteņos un atsevišķos vārdos:
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon9.htm
Vai tavuprāt 21. gadsimtā ir jēga par to iespringt? Korektoru vairs nav, visiem nav vienādi jārunā, ir pieļaujams, ka cilvēki runā savos dialektos, akcentos, žargonos, utt..
Vai ir jēga iespringt uzturēt iekšēji konsistentu rakstības sistēmu un uzspiest to maziem bērniem, cittautiešiem, utt.
Tas man atgādina par klasisko veidu, kā atklāt valodas gļukus, kur bērni pieļauj tipiskās kļūdas. Jo viņiem smadzenes vēl nav saformatētas.
| From: | dooora |
Date: | August 19th, 2020 - 03:31 am |
---|
| | | (Link) |
|
pirmkārt, motōrs izrunājas tikai tad, ja kloķi esi ielicis nepareizajā robā. visos pārējos neforsmažōra gadījumos tas iet un dzied, un dara, ko tam liek.
otrkārt, nerakstam mēs rakstām ar garo ā, kaut arī ikdienas burzmā to noīsinām, ja vien mēs neesam Kaspars Znotiņš vai Aina Matīsa.
treškārt, tas ess, viņš velkas, nevis velkās. nu, īt-ibiōmaķ-īties! divus pirkstus apmīzt ir sarežģītāk nekā šo īkšķa likumu ielāgot.
par citu jautājumu:
Tu man pirms gadiem iedevi izlasīt vienu grāmatu par depresiju. vari pateikt autoru un nosaukumu?
Es tagad neatceros neko daudz, kā vispārēju saturu un to, ka bija balts vāks ar daudz melniem un pelēkiem burtiem, kur daži bija lieli.
Un par saturu, ka tur bija galvenās daļas:
intro bija tas, ka tas ir normāli, ka depresīvam cilvēkam ir grūti lasīt grāmatas, nevajag par to cepties, bet lēnā garā čunčināt.
* pieņemt sevi, mīlēt, piedot, atzīt, atzīties
* lietot zāles + cognitive behavioral therapy vienlaikus. ka diez vai palīdzēs tikai viens no līdzekļiem.
* atrisināt problēmas, ja tās ir objektīvas vai pieņemt tās.
* iemācīties necepties par iedomātām problēmām.
* un beigās bija nodaļa ārstiem, kas bija krietni sarežģītāka un intensīvāka.
es pareizi atceros?
Un vēl tas, ka tā grāmata bija samērā veca, tapēc nodaļa par zālēm nav jāuztver pārāk burtiski, bet jāseko līdz mūsdienu sasniegumiem.
ja tā, tad internetā atrodu šo:
https://www.amazon.com/Feeling-Good-New-Mood-Therapy/dp/0380731762/ref=zg_bs_4689_40?_encoding=UTF8&psc=1&refRID=G9JFV4EW0EPWAT9P26FQIzskatās, ka grāmatai ir daudz izdevumu.
Un ja Tu man atdevi atpakaļ, tad varu sākt mājās rakt, kur ir. :)
Tiešām bija laba grāmata, ar mazu devu amerikāniskā bulšita.
kamēr Tu rakstīji, es atradu. Autors bija Aaron Beck, nosaukumu neatceros, bet man ar to pietiek. paldies.