Paldies, starp citu, var tikt uzsvērts arī uz pirmās {kaut ko darīt par pliku páldies}, un lappa nāk kā Trojas zirgs no suomugru, teju lappu, kaimiņiem. bet ne jau visiem no mums – augšzemnieki, krievi un visādi citādi ārzemnieku aspiranti teiks [làpa], kā krievu vārdā
ķepai. un mēs to uztversim kā akcentu, kā izloksni, kā uzbraucienu vai tādā garā, bet jēgu mēs nolasīsim nekļūdīgi.
ir viens tāds vienkāršs latviešu fonōtakses likums (fonōtakse jeb fonōtaktika ir lauciņš, kurā iztirzā ar valodu lappskanības, atvainojiet – labskanības spektru saistītus jautājumus). tas ir šāds:
nē, pirms tam derētu piezīmēt, ka latviešu valodā līdzkaņi mēdz būt trejādas kvantitātes: īsi, pusgari un gari.
tas likums skan apmēram šādi:
Divzilbju vārdos nebalsīgie līdzskaņi starp diviem īsiem patskaņiem tiek izrunāti gari, bet trīs un vairāk zilbju vārdos – pusgari.
aplūri šo lappusi no mana nōrvēģu propesōra latvju gramatikas grāmatas, tad parunāsim tālāk, ja tev būs luste ;)
[es savlaik Terjem pie šīs grāmatiņas asistēju un to prūfrīderēju, tā ka visas durkas kļūdas ir uz manas sirdsapziņas ieskaitot vārda
kaķis izrunu (jābūt - [´kak
j:is])]…