печально быть антисоциальным - mm nn

ĀĀĀĀĀĀ!!!!!! Un kādreiz man likās, ka latviešu valodai ir fonētiska rakstība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sagribi veel, lai pierakstiitu taadus kaa zaale un zaale.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet trenins ar diviem n (trennins) gan neraksti, taada rakstiiba izsenis tiek uzskatiita par neizgliitotu cilveeku paziimi, apmeeram kaa tolete un ekanomika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es esmu neizglītots

(Reply to this) (Parent)

Es īstenībā gribētu; bet laikam nav reāli. It īpaši valodām, kur dreifs notiek gadsimtiem un kontinentiem, kā angļu.

Droši vien dabisks process, kur rakstība attālinās no izrunas, pēc brīža kļūst bezsakarīga (kā franču valodā) un tad notiek lēciens un rakstība tiek atjaunota.
?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lappa bija arii tad, kad muusu rakstiibu izgudroja. Un paldies ar uzsvaru uz otraas zilbes. Domaaju, ka tagad galvenaa ruupe ir anglu valodas iepluusana, un neviens neraizeejas par lappu. Vai zaali. Pat saurajam un platajam e neviens nepacentaas piemekleet atseviskus burtus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga! Paldies tak vēl joprojām ir viens no retajiem vārdiem ar uzsvaru uz otrās zilbes?
pat šauro un plato e, tas ir tāds rakstības defekts. tāpat ar fonēmu o,õ, un uo salikšanu vienā burtā; un dž un dz divos.

Un tādi šaubīgi gadījumi kā 'j' un 'v', kas dažreiz pārplūst patskaņos, dažreiz ne.

(Reply to this) (Parent)

Paldies, starp citu, var tikt uzsvērts arī uz pirmās {kaut ko darīt par pliku páldies}, un lappa nāk kā Trojas zirgs no suomugru, teju lappu, kaimiņiem. bet ne jau visiem no mums – augšzemnieki, krievi un visādi citādi ārzemnieku aspiranti teiks [làpa], kā krievu vārdā ķepai. un mēs to uztversim kā akcentu, kā izloksni, kā uzbraucienu vai tādā garā, bet jēgu mēs nolasīsim nekļūdīgi.

ir viens tāds vienkāršs latviešu fonōtakses likums (fonōtakse jeb fonōtaktika ir lauciņš, kurā iztirzā ar valodu lappskanības, atvainojiet – labskanības spektru saistītus jautājumus). tas ir šāds:

nē, pirms tam derētu piezīmēt, ka latviešu valodā līdzkaņi mēdz būt trejādas kvantitātes: īsi, pusgari un gari.
tas likums skan apmēram šādi:
Divzilbju vārdos nebalsīgie līdzskaņi starp diviem īsiem patskaņiem tiek izrunāti gari, bet trīs un vairāk zilbju vārdos – pusgari.

aplūri šo lappusi no mana nōrvēģu propesōra latvju gramatikas grāmatas, tad parunāsim tālāk, ja tev būs luste ;)



[es savlaik Terjem pie šīs grāmatiņas asistēju un to prūfrīderēju, tā ka visas durkas kļūdas ir uz manas sirdsapziņas ieskaitot vārda kaķis izrunu (jābūt - [´kak^j:is])]…

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fonõgrafoanarķists ir ienācis ēkā!! <3

"latviešu valodā līdzkaņi mēdz būt trejādas kvantitātes: īsi, pusgari un gari. "

Tātad par to ir domāts jau sen es man tik tagad pieleca. Paldies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

igauņu valodā patskaņi, ko es muldu, līdzskaņi arī arī var būt trejāžu kvantitāšu – tikai dēvē tās iespaidīgāk: īsi, gari un ūbergari.
nekad neaizmirsīšu, kā mūsu lielais propesōrs Ēvens, atgriezies no pāris nedēļu komandējuma Ikaunijā, sajūsmā lēkāja kā proverbiālais pusaugu skuķis (garais ķē), salejot mums glāzēs konjaku un savā nazālajā basā spiedzot, ka IR – IR! igauņiem supergarās skaņas. viņš pat esot kārtības labad izlaidis ierakstus caur audijōprogrammas nepielūdzamo hronometrāžu, bet trennētajai ausij jau sen viss bij tapis skaidrs. vai trenētajai tomēr? huj nouz. manā ideōlektā ir vismaz viens verbs trennēt ar 2 enn un ar nojēgu 'dzert ievērojamos apmēros salīdzinoši īsā laika sprīdī, pārsvarā etanōla derivātus, bet pārnestā nozīmē arī softdrinkus vai akas ūdeni'.

(Reply to this) (Parent)

tur nav pieminēts izņēmums, kā kārtīgam likumam pieklājas: tas neattiecas uz lokatīva formām ar garā patskaņa galotnēm. (trešajā piemērā pē būtu jābūt īsam, jo ā ir garš, bet nekā! jo izņēmums)

kaps [kaps]
kāpa [ka:pa]
kapā [kap:a:]
kāpā [ka:pa:]

juo
ka:rna va:rna uz slap:a kap:a

(Reply to this) (Parent)