slikts sapnis - Tumša bilde [entries|archive|friends|userinfo]
slikts

[ website | untu.ms ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Tumša bilde [Feb. 5th, 2020|11:26 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

Pirmā lieta, ko es no rīta parasti redzu, ir tumša bilde:

tumša bilde

Agrāk tā mēdza būt gaišāka, jo es vēl nebiju kārtīgi aptumšojis guļamistabu, bet, katrā gadījumā, tas ir iemels parunāt par pasaules modelēšanu.

Domu pasaules trīs asis

Izzināt pasauli nozīmē attēlot to savās domās, nošķirot daļas no kopuma, saprotot sakarības starp daļām, un varot pārmeklēt un patīt domu pasauli uz priekšu vai atpakaļ.

Nošķīrums daļās ir svarīgs, jo tas palīdz tikt galā ar pasaules sarežģītību: domāt par būtisko, neņemot vērā sīkumus, jeb abstrahēties. Domu pasaule ir abstrakts modelis, un tā daļas ir abstraktas kategorijas (ko iepriekš saucu arī par groziem). Starp kategorijām var pastāvēt sakarības, tai skaitā cēloņsakarības. Kopā to varētu saukt par modeļa "šķetinātspēju" (tas ir "savārduļots" jēdziens; nezinu vai neatceros piemērotāku). Zinātnē to tieši pēta kategoriju teorija.

Spēja patīt domu pasauli uz priekšu ir modeļa "prognozētspēja" (predictive power): spēja redzēt nākotnē; iztēloties, kas notiks, ja nospiedīsi slēdzi, atvērsi krānu, pagriezīsi stūres ratu utt. Ir īpaši vērts izcelt Baijesiānismu kā noderīgu pieeju varbūtībai.

Modeļa "skaidrotspēja" (explanatory power) ir būtībā tas, cik daudz novērojumu var tajā ietilpt; cik liela daļa no pasaules atspoguļojas modelī.

Kopā "šķetinātspēja" (vēlreiz atvainojos par jaunvārdu), "prognozētspēja" un "skaidrotspēja" veido trīs asis, pēc kurām var vērtēt modeļa "drošticamību" (reliability) jeb atpazīt drošticamas zināšanas par pasauli.

Tā kā es jau bombardēju ar jēdzieniem, vēl saistīti jēdzieni ir "ontoloģija" (domas par lietām, kas pastāv; par pastāvošo) un "epistemoloģija" (domas par to, kā var kaut ko uzzināt). Domu pasaule ir ontoloģisks modelis, un zinātniskais skepticisms ir epistēmiskas pazemības (epistemic humility) veids, uz kura balstās zinātnes gaita (scientific process).

Maģija pret zinātni

Pamata problēma zinātnes filozofijā (aprakstītais ir "bēbiskota" zinātnes filozofija) ir "demarkācijas problēma" jeb kā atšķirt īstu zinātni no pseidozinātnes. Māņticīgas uzskatu sistēmas kā astroloģija mēģina atdarināt zinātni; tās veido zinātnisku "kravu kultu" un rituāli seko zinātnes gaitas formai, bet ne būtībai.

Astroloģija ir galējs piemērs, jo tā ir pamatā falsificēta un kopumā nesakarīga, tāpēc tās zinātniskais statuss ir galēji nepārliecinošs, bet par uzskatu sistēmām kā homeopātija viedokļi dalās biežāk.

Minētais falsifikācijas jēdziens ir saistīts ar "falsifikacionismu" jeb Popera izplatīto domu, ka drošticamām zināšanām būtu jābūt empīriski falsificējamām (jābūt iespējamiem novērojumiem, kas tās varētu atspēkot), un ka drošticamība pieaug līdz ar izturētiem falsifikācijas mēģinājumiem (vismaz rupji sakot).

Falsifikacionisms ir noderīga vadlīnija, un tā ir iekļauta prognozētspējas asī, bet tai ir ierobežojumi: piemēram, ir noderīgi iespējami modeļi, kas ir tikai nosacīti falsificējami. Minētās trīs asis ļauj izvērtēt modeļus holistiski un atpazīt, ja tiem ir stiprās puses. Piemēram, kā maģijai, kas var izskaidrot visu; pat to, kā darbojas magnēti.

magnēti

Idiosinkrāzija

Aprakstītā domu gaita par zinātni pamatā atsaucas uz esošiem jēdzieniem, un es esmu samērā drošs, ka tā atbilst mūsdienīgai izpratnei, bet es neesmu varējis atrast autoru, kas to ietērptu līdzīgos vārdos. Man par to ienāca prātā uzrakstīt, jo ievēroju, ka nedomājot atsaucos uz skaidrotspēju un prognozētspēju, bet tie ir īpatnēji jēdzieni, un es nevaru atcerēties vai atrast, kāds šiem jēdzieniem ir bijis avots.

Cilvēki parasti skaidro zinātni, atsaucoties uz "zinātnisko metodi" jeb "hipotētiski deduktīvo modeli", bet tāds skaidrojums nepalīdz atšķirt zinātni no pseidozinātnes un ir citos veidos ierobežots. Uzsvars uz metodoloģiju ir pareizs, jo zinātne ir tās epistēmiskā pieeja un pielietojums praksē; tas pamatā ir process, un zinātnes augļi ir atsevišķi no tās; tajā pašā laikā trīs ašu epistemoloģija skaidro to pašu, bet ir piemērojama arī personīgo uzskatu veidošanai.

Izglītots pasaules skatījums ir pēc iespējas saskaņots ar zinātnisko pasaules skatījumu, bet pasaule un zinātne ir gana juceklīgas, lai katra cilvēka gadījumā tā būtu īpatnēja sintēze, un tāpēc ir noderīgi par to domāt sistemātiski; trīs asis ir salīdzinoši kārtīgs veids, kā domāt par domāšanu un tieši par īstenības modelēšanu.

"Zinātnīgums"

Atstājot domāšanu pašplūsmā var nonākt, piemēram, pie Racionāļu™ mazspējas, un tuvu radniecīga parādība tam ir "saentisms" (scientism): tāpat kā Racionāļi™ "iztaisās" par saprātīgiem, virspusēji izmantojot jēdzienus kā "fakti" un "loģika", saentisma skartie atsaucas uz pārvienkāršotu "zinātnīgumu".

Zinātniskās izziņas nolūks ir pārvarēt relatīvismu un subjektīvismu ("tas ir tikai tavs viedoklis"), aprakstot kopēju īstenību, bet saentisms nevilšus noved pie pretējā: piemēram, pie izvēles starp dažādām ekonomikas skolām vairāk pēc gaumes kā pēc drošticamības. Labs piemērs tam ir izvēlēties tieši Austriešu skolu, jo nepatīk nodokļi. Tā ir neoliberālisma viltus izvēle, jo kopējo īstenību nav iespējams izvēlēties.

Visiem cilvēkiem ir savs "burbulis", bet tos ir iespējams salīdzināt, un aprakstītās trīs asis ir labs veids kā to darīt. Tas glīti izskaidro, piemēram, kāpēc labējais pasaules skatījums ir nevērtīgāks kā kreisais: jo tas nespēj tik labi šķetināt, skaidrot un paredzēt. Piemēram, neoliberālajā pasaules skatījumā svarīgas pasaules norises kā trampisms ir vairāk kā dabas stihija: lietas, kas vienkārši notiek.

Linkdot krepsi

Comments:
From:[info]slikts
Date:February 5th, 2020 - 11:53 pm
(Link)
Aizdomas, ka galvenais iedvesmas avots varētu būt bijis Lakatošs.
From:[info]slikts
Date:February 5th, 2020 - 11:54 pm
(Link)
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 12:21 am
(Link)
Un kā šis viss sasaucas ar transhumānismu?
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 12:34 am
(Link)
Tāda sajūta, ka te ir kāds links, kāpēc Racionāļiem patīk tusēties ar nacīšiem...
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 12:48 am
(Link)
Racionāļu un labējo kopas pārklājas, jo tie ir jauni vīrieši, kas vēlas, lai sabiedrība vairāk darbotos tiešu viņu labā, un tāpēc ir sakūdāmi pret grēkāžiem (sievietēm, minoritātēm), pat ja patiesais pretinieks ir neoliberālisma viltus solījumi. Samērā ironiski, ka tā ir tā pati norise, kas ļauj vervēt islāmiskos ekstrēmistus.
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 12:53 am
(Link)
Ir cilvēki, kas saka, ka no transhumānisma ir tikai viens solis līdz eigēnikai....
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 01:13 am
(Link)
Zinu arī, ka vismaz viens Cibas Racionālis ir arī transhumānists....
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 01:42 am
(Link)
Viņš ir ielinkots rakstā kā paraugs "saentistam".
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 01:41 am
(Link)
Varbūt loģikas lēciens nevis solis, bet es neesmu iedziļinājies. Tehnoloģija ir politiski aizdomīga, jo to var pārvērst par ieroci, un jautājumi, kas skar kādas cilvēku kopas pārākumu, arī ir aizdomīgi. Tādā ziņā nešaubos, ka transhumānisms uzrunā daļu cilvēku ar brūnīgiem uzskatiem; tajā pašā laikā rīki ir rīki, un tos var izmantot labi.

Es kā tehnoloģists principā atbilstu transhumānisma definīcijai, bet nereklamētu to, jo negribu lieki saistīties ar Racionāļiem un STEMlordīgiem cilvēkiem.
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 01:46 am
(Link)
Šobrīd visātrāk tehnoloģijas spēj attīstīt cilvēki, kam ir kapitāls....
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 01:48 am
(Link)
Lai gan tehnoloģija darbojas arī kā demokratizējošs spēks, jā...
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 01:55 am
(Link)
Šķiet, ka vissvarīgākā tehnoloģija būtu patiesi efektīva ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģija. Tāda patiešām varētu radikāli izmainīt sabiedrību...
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 01:56 am
(Link)
It sevišķi, ja tā būtu kā mobilais telefons, ko katrs varētu atļauties...
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 01:57 am
(Link)
Tā ir kodolenerģija.
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 02:04 am
(Link)
Vai nav tā, ka kodolenerģija prasa lielu kapitālu (ne tikai to attīstīt, bet arī "uzturēt", "piegādāt" etc)...
Ja būtu kāda tehnoloģija, kas varētu būt katram mājās. Kā tāds lēti iegādājams elektrību ražojošs trenažieris vai taml...sorry, es te kaut ko fantazēju.
[User Picture]
From:[info]snark
Date:February 6th, 2020 - 09:54 am
(Link)
Ne gluži mājās, bet salīdzinoši decentralizēta gan:

https://www.popularmechanics.com/science/a30614502/rolls-royce-tiny-nuclear-power/

https://www.wired.com/story/the-next-nuclear-plants-will-be-small-svelte-and-safer/

Tas viss, pateicoties STEM zinātnēm un kapitālismam, nevis murgainai sociālistiskai plānveida ekonomikai.
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 11:30 am
(Link)
Zinātne vēsturiski ir bijusi lielākoties sabiedriski apmaksāta, un vairums noderīgo atklājumu arī nāk no tā. Neoliberālisma apvērsuma ietvaros zinātne pasaulē ir arvien vairāk komercializēta, bet ir pamatoti iemesli domāt, ka tas to vairāk kavē kā palīdz, radot interešu konfliktus, ierobežojot informācijas apmaiņu ar patentiem un licenzēšanu, un pakārtojot zinātnisko brīvību komerciālām interesēm. Privātais sektors kā īpaši inovatīvs ir mīts.

Neviens arī nopietni nerunā par komandekonomiku, izņemot marginālākos no kreisajiem margināļiem un nezinīšus kā tu. Tas ir paskaidrots arī šajā žurnālā, bet tu nepildi mājasdarbus.
[User Picture]
From:[info]snark
Date:February 6th, 2020 - 11:47 am
(Link)
Abi piemēri ir par to, kā zinātnisku atklājumu tiek produktizēti. No zinātniska atklājuma līdz tā praktiskai izmantošanai un piedāvāšanai patēriņam ir tāls ceļš ejams, un sociālismā nav motivācijas, lai šo ceļu tiešām noietu.
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 12:25 pm
(Link)
Tu pārleci uz citu jautājumu, šoreiz "cilvēka daba". Cilvēku dzinuļi ir augoša izpētes joma, un sāncensība ir tikai daļa no stāsta, kurā sadarbībai ir būtiska loma. Tāpat, cilvēkiem ir iekšēji dzinuļi darīt lietas; it īpaši, ja tos nenoslāpē iekārta.

Vari pataupīt spriedumus par sociālismu tieši pēc tam, kad parādīji, ka nezini, par ko runā, pieminot komandekonomiku.
[User Picture]
From:[info]snark
Date:February 6th, 2020 - 03:14 pm
(Link)
Tev ir arī kādi piemēri?
From:[info]slikts
Date:February 6th, 2020 - 07:35 pm
(Link)
Ir saite ar grāmatu.
From:[info]rindra
Date:February 6th, 2020 - 08:57 pm
(Link)
Uzmetu aci grāmatas aprakstam. Tas varbūt nav īsti šīs grāmatas tēma, bet pirmā doma ir tāda - iespējams, mums primārie ir tieši egocentriskie dzinuļi tikmēr, kamēr mums nav ko ēst. Kad galvenās pamatvajadzības ir apmierinātas, mēs jau sākam daudz vairāk ilgoties pēc sadarbības un visa pārējā (kaut kas pēc Maslova).

Tāpēc, ja sociālistiska sistēma patiešām nodrošinātu pamatvajadzības VISIEM, tad, iespējams, tiešām rastos arī ne-komerciāla, bet augstvērtīga sadarbība, piemēram, zinātnē.

Senie grieķi tusējās simpozijā un sarunājās (nodarbojās ar filozofiju/zinātni utml.) nevis tāpēc, ka viņiem būtu kāda komerciāla konkurence/mērķi, bet gan tāpēc, ka tas viņiem bija interesanti.

Šeit papildus vēl ierakstās Ctulhu arguments, ka kapitālismā ir grūti nodarboties ar fundamentālajiem pētījumiem, jo tie nenes tiešu un ātru peļņu. Sociālisms varētu būt pamats šādam pilnīgi neatkarīgam simpozijam, kur var nodarboties ar to, kas patiešām interesē, nevis tikai to, kas ir komerciāli izdevīgs.

Jā, grieķiem bija vergi. Ja mums būtu roboti, varbūt mēs arī varētu vairāk...

Bet tiklīdz ir kaut viena cilts, kas ir ārpusē, tā viss var sagāzties, jo uzreiz sākas cīņas par resursiem, kas izjauc balansu. Tāpēc, lai šāda sociālistiska zinātne strādātu, no sākuma, acīmredzot, šim sociālismam būtu jābūt pilnīgi internacionālam. Un tā kā tas šķiet kaut kas nereāli tāls, cilvēkiem, iespējams, vienkārši pietrūkst spēju to iztēloties. (Nemaz nerunājot par nacionālistu utml. argumentiem).

(Es nezinu, kāda ir mana nostāja jautājumā par sociālismu; es vienkārši skaļi domāju).


[User Picture]
From:[info]snark
Date:February 7th, 2020 - 03:43 pm
(Link)
Bet tu to grāmatu esi lasījis, un saki, ka tur ir konkrēti veiksmes stāsti ārpus šauru eksperimentu rezultātiem?