Vai nav tā, ka kodolenerģija prasa lielu kapitālu (ne tikai to attīstīt, bet arī "uzturēt", "piegādāt" etc)...
Ja būtu kāda tehnoloģija, kas varētu būt katram mājās. Kā tāds lēti iegādājams elektrību ražojošs trenažieris vai taml...sorry, es te kaut ko fantazēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži mājās, bet salīdzinoši decentralizēta gan:

https://www.popularmechanics.com/science/a30614502/rolls-royce-tiny-nuclear-power/

https://www.wired.com/story/the-next-nuclear-plants-will-be-small-svelte-and-safer/

Tas viss, pateicoties STEM zinātnēm un kapitālismam, nevis murgainai sociālistiskai plānveida ekonomikai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinātne vēsturiski ir bijusi lielākoties sabiedriski apmaksāta, un vairums noderīgo atklājumu arī nāk no tā. Neoliberālisma apvērsuma ietvaros zinātne pasaulē ir arvien vairāk komercializēta, bet ir pamatoti iemesli domāt, ka tas to vairāk kavē kā palīdz, radot interešu konfliktus, ierobežojot informācijas apmaiņu ar patentiem un licenzēšanu, un pakārtojot zinātnisko brīvību komerciālām interesēm. Privātais sektors kā īpaši inovatīvs ir mīts.

Neviens arī nopietni nerunā par komandekonomiku, izņemot marginālākos no kreisajiem margināļiem un nezinīšus kā tu. Tas ir paskaidrots arī šajā žurnālā, bet tu nepildi mājasdarbus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Abi piemēri ir par to, kā zinātnisku atklājumu tiek produktizēti. No zinātniska atklājuma līdz tā praktiskai izmantošanai un piedāvāšanai patēriņam ir tāls ceļš ejams, un sociālismā nav motivācijas, lai šo ceļu tiešām noietu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu pārleci uz citu jautājumu, šoreiz "cilvēka daba". Cilvēku dzinuļi ir augoša izpētes joma, un sāncensība ir tikai daļa no stāsta, kurā sadarbībai ir būtiska loma. Tāpat, cilvēkiem ir iekšēji dzinuļi darīt lietas; it īpaši, ja tos nenoslāpē iekārta.

Vari pataupīt spriedumus par sociālismu tieši pēc tam, kad parādīji, ka nezini, par ko runā, pieminot komandekonomiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir arī kādi piemēri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir saite ar grāmatu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzmetu aci grāmatas aprakstam. Tas varbūt nav īsti šīs grāmatas tēma, bet pirmā doma ir tāda - iespējams, mums primārie ir tieši egocentriskie dzinuļi tikmēr, kamēr mums nav ko ēst. Kad galvenās pamatvajadzības ir apmierinātas, mēs jau sākam daudz vairāk ilgoties pēc sadarbības un visa pārējā (kaut kas pēc Maslova).

Tāpēc, ja sociālistiska sistēma patiešām nodrošinātu pamatvajadzības VISIEM, tad, iespējams, tiešām rastos arī ne-komerciāla, bet augstvērtīga sadarbība, piemēram, zinātnē.

Senie grieķi tusējās simpozijā un sarunājās (nodarbojās ar filozofiju/zinātni utml.) nevis tāpēc, ka viņiem būtu kāda komerciāla konkurence/mērķi, bet gan tāpēc, ka tas viņiem bija interesanti.

Šeit papildus vēl ierakstās Ctulhu arguments, ka kapitālismā ir grūti nodarboties ar fundamentālajiem pētījumiem, jo tie nenes tiešu un ātru peļņu. Sociālisms varētu būt pamats šādam pilnīgi neatkarīgam simpozijam, kur var nodarboties ar to, kas patiešām interesē, nevis tikai to, kas ir komerciāli izdevīgs.

Jā, grieķiem bija vergi. Ja mums būtu roboti, varbūt mēs arī varētu vairāk...

Bet tiklīdz ir kaut viena cilts, kas ir ārpusē, tā viss var sagāzties, jo uzreiz sākas cīņas par resursiem, kas izjauc balansu. Tāpēc, lai šāda sociālistiska zinātne strādātu, no sākuma, acīmredzot, šim sociālismam būtu jābūt pilnīgi internacionālam. Un tā kā tas šķiet kaut kas nereāli tāls, cilvēkiem, iespējams, vienkārši pietrūkst spēju to iztēloties. (Nemaz nerunājot par nacionālistu utml. argumentiem).

(Es nezinu, kāda ir mana nostāja jautājumā par sociālismu; es vienkārši skaļi domāju).

(Reply to this) (Parent)

Bet tu to grāmatu esi lasījis, un saki, ka tur ir konkrēti veiksmes stāsti ārpus šauru eksperimentu rezultātiem?

(Reply to this) (Parent)