slikts sapnis - tautas saprāts un veselā gudrība [entries|archive|friends|userinfo]
slikts

[ website | untu.ms ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

tautas saprāts un veselā gudrība [Jan. 26th, 2020|06:43 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

ar [info]ingmars runājām par to, kā pielīp valoda: apkārtējo runasveids uzsūcas cilvēkā; tu pieķer sevi runājam citādāk, un tas var būt labāk vai sliktāk. piemēram, starp cilvēkiem ar lauzītu valodu nākas pieķert sevi, ka arī sāc runāt lauzīti.

atveidot citus liekas kā veids kā padarīt sevis teikto pieejamāku: ja jau viņi tā runā, tad viņiem tāda valoda būs saprotamāka. atveidot nozīmē mācīties, un cilvēki to sāk bērnībā un nekad nebeidz, ja vien netiek iesprostoti.

grozi un sprosti

valoda ir veids kā cilvēkam šķetināt (analizēt) pasauli: sašķirot pasaules daļas grozos (kategorijās) ar nosaukumiem un zināmām saistībām. tas ir mēģinājums tikt galā ar pasaules sarežģītību, domājot par būtiskāko un nedomājot par sīkumiem.

labākie grozi spēj paskaidrot to, kāpēc kaut kas notika vai kas varētu notikt. zinot, ka ir indīgas sēnes, un zinot, ka mušmires ir indīgas, var pateikt, kāpēc kāds saindējās, un var pateikt, ka nevajag tās ēst, ja vien varbūt negrib piedzīvojumus.

sliktākie grozi ir pārāk plaši, lai būtu noderīgi: piemēram, viltus ziņu jēdziens ir apzināti izplests, lai aptumšotu pasaules ainu; tas vairs nav grozs, bet ir atvars ar patiesības graudu vidū; tas ir sprosts.

sijāt domas

domāt par domāšanu ir tā pati jēdzieniskā dārziņa kopšana: tas ir veids kā izvērtēt analītiskās kategorijas un atsijāt grozus no sprostiem. atstājot domāšanu par domāšanu pašplūsmā, dārziņš aizaug par biezokni.

lauzīta domu gaita

nabadzība saindē visu, jo tā sāk ar prātu: domās nabadzīgam cilvēkam domu gaitu vada tautas gudrība, veselais saprāts, vai, vēl vienkāršāk, juškas.

domās nabadzīgs cilvēks var būt bagāts patēriņa ziņā: skatiet Trampu.

domās nabadzīga cilvēka prātā uzsūcas sliktas domas, jo tā ir mazspēja domas sijāt un šķetināt: kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. domās nabadzīgs cilvēks nevar līdz galam atšķirt, vai domas maltīti ir atradis ēdnīcā vai miskastē.

domas nabadzība var būt ļaunticība, jo ļaunticība var būt neapzināta un attiekties uz sevi. apzināts vai neapzināts ļaunticīgs (neuzņēmīgs pilnveidoties) blefs no malas izskatās tāpat, un cilvēkiem nav iespējas patiešām ielūkoties citu domās. iztēloties citu domas, lai atpazītu labticību vai ļaunticību, vienmēr būs minējums, un minējums atstāj vietu šaubām.

svētās govis ar patiesības graudiem

neoliberālisma iekārta pamatā ir rāpšanās pāri citiem: sadarbībai ir vairāk gadījuma loma. tas izpaužas, piemēram, galējajā uzskatā, ka īpašnieks neko nebūtu parādā sabiedrībai ("nodokļi ir zagšana"): ka privātīpašuma sniegtās varas sviras darbotos nevis kā iekārtas daļa, bet kā dabisks privātīpašnieka pārākums. ka privātīpašnieks ir uzkāpis citiem uz galvas nevis tāpēc, ka mākslīga iekārta būtu devusi vajadzīgos veiksmes rīkus, bet ka dabiskajā lietu kārtībā tam tur pienāktos atrasties: ka "neredzamā roka" tā atalgotu iedzimto savtīgo dzinuli, kas cilvēkiem zem tevis it kā trūktu

neoliberālisms godina savtīgu blefu kā veiksmes un panākumu atslēgu: savtīgums ir svētā govs. homo economicus it kā virza dabiska savtība, un "neredzamā roka" to it kā atalgo. tajā ir patiesības grauds: tirgus ekonomika ir iedarbīgs apmaiņas veids, un savtīgums ir cilvēku dabas daļa, bet tas ir mākslīgi noplicināts pasaules skatījums.

neoliberālisma domu gaita izpaudās caur jaunā laikmeta lēcu kā The Secret: "neredzamo roku" aizvietoja metafiziska visuma griba, un dalību tirgū aizvietoja stipra iekšēja vēlme kaut ko iegūt (parasti patērēt)

sprosts ar cūku altāri

juškas ir noderīgas: tie ir ātri spriedumi, un reizēm nav laika domāt. reizēm gan cilvēkiem ir viss mūžs, lai domātu, bet tie ir iesprostoti.

cūkas ir bezgoži no "Dzīvnieku fermas": tās iemieso aklo raušanos pie varas svirām, ko godā neoliberālismā. cūku prātā citiem zvēriem pienākas būt sprostā ar cūku pārākuma altāri, un izeja no sprosta ir lūgties pie altāra.

citi zvēri labprātīgi nepiekristu šādam iekārtojumam, jo cūku pārākumu no malas var viegli atpazīt kā ļaunticīgu. cūkas nav spējīgākās: citi zvēri dažādos veidos ir spējīgāki. cūkas nav arī gudrākās, bet cūku spītīgā ļaunticība ir baisms ierocis: pārliecinātība ir pārliecinoša, un cūkas ir pārliecinātas par savu pelnīto pārāko vietu pasaules kārtībā

pārliecinošas bailes un šaubas

domas nabadzība padara tās iespaidojamas, un suņi stāstā nebija gudri. suņiem nebija pārliecības par savu īpašo lomu, bet cūkas iedēstīja pakārtotu pārliecību: iebiedējot pārējos zvērus, cūku pasaules kārtībā suņi būs salīdzinoši mazāk iesprostoti, pat ja ne tik brīvi kā cūkas

pārliecība vismaz rada šaubas, pat ja nepārliecina līdz galam: tā atgādina par katra ierobežoto zināšanu apvārsni. pietiekami stipras šaubas prasa apdrošināties: varbūt tu negaidi, ka līs, bet pietiekami šaubies, lai, ejot ārā, paņemtu līdzi lietussargu.

bailes un šaubas ir augsne domu sprostiem: tas ir ceļš uz patiesticību vai vismaz uz samierināšanos.

tos, kas nav tik bailīgi un šaubīgi, var iespaidot tiešāk: padarīt baiļu un šaubu trūkumu par noziegumu. viegls domu noziegums prasa nosodījumu, bet smags prasa spēka pielietošanu.

atmazgāt blefu

cūku iekārtas cena ir zaudētās iespējas tajā iesprostotajiem. trūcīgos apstākļos kādam ir jāpieņem stingri lēmumi, lai viens neapēd visiem domāto ēdienu, tāpēc tas ir saprotami, bet, pārticībai augot, zaudētās iespējas arvien vairāk atgādina par sevi, spraucoties cauri tēlainajam sprostam

cūkas savu pārliecību atmazgā, uzpērkot spējīgāku domātāju pārliecību: kā Tramps ar "Art of the Deal", kuras pasūtījuma rakstnieks ir gana gudrs, lai Trampu atpazītu kā nicināmi stulbu; vai kā ExxonMobil, kas var algot pētniekus klimata zinātnes noliegumam

pašas cūkas gan nav gudras, un tām kremt cūku altāris: tas liekas parazītisks, jo traucē raust it kā pelnīto, tāpēc līdzsvars ar laiku sliecas par labu bailēm un šaubām, un cūku altāra taustāmais segums kļūst arvien trūcīgāks.

iekārtas dalībnieki nesaņem altāra solīto un arvien vairāk jūt pasaules slogu, un tas liek meklēt cēloņus, taču iekārta liedz rīkus un laiku, lai to darītu uzticami. lejupslīde turpinās un iekārtas svārstības paliek plašākas

spītīga blefa cena

kāds varētu iebilst, ka Orvels "Dzīvnieku fermā" runāja par PSRS, taču tā būtībā vērsās pret autoritārisma domu nabadzību. padomju iekārta bija autoritāra, bet tāda ir arī neoliberālisms, un tāda bija feodālisms: tas ir stīvs sabiedrisks iedalījums.

autoritārisma domu nabadzība liek projicēt savas domas uz visiem: it kā visi gribētu būt viņu vietā; it kā visi domātu "nulles summas spēles" veidā; ka iespējams būtu tikai cita veida mākslīgs trūkums.

tajā pašā laikā sabiedrība vienkārši vairs nevar atļauties turpināt spītīgi laupīt vairākuma iespējas

Linkdot krepsi

Comments:
From:[info]slikts
Date:January 26th, 2020 - 08:37 pm
(Link)
būtisks labojums: bija teikts "domas nabadzība ir ļaunticība", bet domas nabadzība tikai var būt ļaunticība; tā bieži tāda nav.
From:[info]slikts
Date:January 26th, 2020 - 09:10 pm
(Link)
es arī netiku līdz daļai, kur nozīme būtu par to, kā pielīp valoda, tāpēc pats sākums nav īsti saistīts ar pārējo