sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2015-06-21 21:32:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
lēnām lasu Guns, germs and steel. ļoti cienījams darbs ar mērķi iedzīt pēdējo naglu rasisma zārkā.

par to, ka ģeogrāfiskie (un tam līdzi skrienošie floras un faunas) apstākļi, nevis balto un šķībacaino 'lielākās smadzenes' vai kas cits, ir vainojami pie Eirāzijas hegemonijas.

autors parūpējas par interpretācijām. piemēram, tas, ka praktiski visi domestificējamie dzīvnieki citos kontinentos (piem. Austrālijā un Z-Amerikā) izzuda līdz ar cilvēku atnākšanu, ir nevis iezemiešu iedzimtā stulbuma dēļ (let's kill them all and eat them), bet tāpēc, ka šo vietu atklāšanas laikā jau bija pietiekami attīstīti medību ieroči, savukārt citiem bija vairāk laika savējos pieradināt.

protams, daudzo paskaidrojumu dēļ grāmata paliek drusku skolmeistariska. bet tā tāpat noteikti jāpatur pie rokas, jo var noderēt, apstrīdot gan slēptus, gan atklātus muļķus.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2015-06-22 18:11 (saite)
Labrīt, ģeogrāfija! Indija atrodas Āzijā. :)

Dabiskā atlase nav kaut kas tāds, kas nodrošina kādas noteiktas iezīmes pieaugumu (stiprāks, ātrāks vai inteliģentāks), bet tas, kas liek saglabāt un vairot populācijā tādas iezīmes (gēnus), kas nodrošina lielāku spēju izdzīvot.

Ar absolūto bērnu skaitu tam nav tieša sakara, bet drīzāk ar to, kādi gēni nodrošina relatīvi lielāku pēcnācēju skaitu. Nav pamata domāt, ka šie procesi mūsdienās nedarbojas, pat ja mēs ne vienmēr saprotam, kādi aspekti tajos ir iesaistīti. Pagaidām mēs vēl neselekcionējam cilvēku sugu ar mērķi attīstīt noteiktas iezīmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2015-06-22 20:38 (saite)
"Ļoti grūti atrast sakarību starp pārticību un piederību aziātiem."

mūsdienu latviešu valodā Āzijas iedzīvotājus tā arī sauc. savukārt vārdam 'aziāts' ir saistība ar ādas krāsu. tad jau Vladivostokas krievi arī ir aziāti?

par to pašu, šeit vispār jāskatās vēsturiskā griezumā. Ķīna lielāko civilizācijas pastāvēšanas laiku, līdz kādam 14.? gadsimtam ir bijusi ar labāku dzīves līmeni, nekā Eiropa.

par ģenētiku - tas navs mans lauciņš, godīgi, bet man šķiet, ka tu neesi neko pateicis saistībā ar to, ko domāju - ka sociālais aspekts (t.i., kādām ģimenēm ir vairāk bērnu) gēnu tālāknodošanā mūsdienās ir pārtrumpojis cilvēka iedzimtās īpašības. tur ir kvalitatīva atšķirība, vairāk x nekā y.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-06-22 20:52 (saite)
Es gan īsti nezinu, uz kādu ādas krāsu latviešu valodā tiek domāts, norādot uz aziātiem, bet no visiem aziātiem indiešiem tā ir visizteiktākā (diapazonā no gandrīz baltas Himalajos līdz pat gandrīz melnai Indijas dienvidos).

Vladivostokā pamatiedzīvotāji visdrīzāk ir ģenētiski daudz tuvāki japāņiem nekā eiropiešiem. Tāpēc jau tika iepriekš minēts, ka ādas krāsa ir slikts ģenētikas indikators, lai gan varētu veidot statistiskās kartes, kas ar zināmu varbūtību paredz, kādi gēni varētu būt katrai populācijai.

No bioloģijas aspekta mūsdienu sabiedrība ir tikai atšķirīga vide. Kādas iezīmes šādas vides apstākļos liek cilvēkiem izvēlēties vairāk bērnu un kādas tieši otrādi – mazāk? Šodien pēcnācēju radīšanā spiediens vairs nav infekcijas slimības, tomēr ir citi apstākļi – piemēram, depresija (kas tiek uzskatīta par lielā mērā ģenētiski noteiktu). Ja cilvēki ar depresiju atstāj mazāk pēcnācēju, tad šie gēni izdzīvo mazāk. Savukārt, cilvēki ar psihopātisko gēnu mēdz būt aktīvāki bērnu radīšanā un vispārīgi šo gēnu nēsātāju kļūst vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2015-06-22 21:09 (saite)
> Ķīna lielāko civilizācijas pastāvēšanas laiku, līdz kādam 14.? gadsimtam ir bijusi ar labāku dzīves līmeni, nekā Eiropa

Tas arī ir fakts. Eiropas ekonomiskais izrāviens ir relatīvi nesens, kas vēl vairāk apstiprina, ka ne jau rases vai ģenētika ir labklājības atšķirību pamatā. Ir valstis, kas ļoti ātri no nabadzības ir kļuvušas bagātas, un otrādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2015-06-22 21:15 (saite)
jā, bet visvairāk pēcnācēju ir nabadzīgās ģimenēs, kā arī to kultūru ģimenēs, kurās vienkārši tradicionāli ir daudz bērnu.

>>kas vēl vairāk apstiprina, ka ne jau rases vai ģenētika ir labklājības atšķirību pamatā.

nu, lūk, par ko tad mēs īsti strīdamies? es vairs nesaprotu, kā tavus iebildumus uztvert.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-06-22 21:20 (saite)
Tu jautāji:
> Kā tad tu bioloģiski izskaidrotu balto un aziātu acīmredzami labākos dzīves apstākļus?

Kas liek pieņemt, ka pastāv uzskats, ka rases nosaka labklājības līmeni.

Vai nabadzība ir ģenētiski noteikta? Visdrīzāk jau, ka nav, un šādā gadījumā tas neietekmē dabīgo atlasi.

Par dažādām kultūrām varam pieņemt, ka tās ir atsevišķas populācijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2015-06-22 21:32 (saite)
tas ir retorisks jautājums, jo ir skaidrāks par skaidru, ka zinātne tādā ziņā, kā tu to saproti, uz šādiem jautājumiem nevar atbildēt. tomēr jābūt izcili disciplinētam indivīdam, lai neuzdotu jautājumus, uz kuriem nav viennozīmīgas atbildes, un uz šiem jautājumiem tad arī mēģina atbildēt sociālās un humanitārās zinātnes.

starp citu, tavs izteikums "Eiropas ekonomiskais izrāviens [...]" pamatojas uz tā, ko tu dēvē par pseidozinātnēm.

ģenētiski noteikta nabadzība nav, taču kopā ar sociālajiem faktoriem nodrošinās tas, ka šie daudzie bērni radīs vēl vairāk pēcnācēju, savukārt indivīdi, kuriem citos laikos būtu bijis daudz pēcnācēju, mūsdienās tos vairs nerada (piem. psihopātiski karjeristi). tas ietekmē dabisko atlasi, tāpat kā to darīja, piemēram, dzimtas, kas precējās savā starpā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-06-22 21:48 (saite)
Kāpēc lai nevarētu atbildēt? Jā, šādi pētījumi nav viegli un lēti, bet savā ziņā tie nav daudz atšķirīgi no epidemioloģiskiem pētījumiem. Jautājums – kādi gēni nodrošina lielāku aizsardzību pret dažādām slimībām, šobrīd tiek aktīvi pētīts medicīnas zinātnē. Es nodomāju, ka visa socioloģija ir pseidozinātne, taču mani frustrē tās lēnais progress un zinātnisko metožu pielietojuma retums. Reāli es pat pieņemu, ka šādi pētījumi jau ir veikti – vai cilvēkiem, kas auguši un darbojas vienādos apstākļos, būs novērojamas statistiskas atšķirības to dzīves sasniegumos, ienākumos utt. Zināmā mērā ir grūti nodrošināt vienādus apstākļus, jo visās sabiedrībās ir rasisms lielākā vai mazākā mērā, bet pašlaik nav nekādu datu, kas liecinātu, ka šāda atšķirība pastāv.

Iespējams, ka tiem, kas pievēršas sociālajām zinātnēm, pietrūkst matemātiskās izpratnes. Piemēram, tu runā par atšķirībām starp dažādiem sociālajiem slāņiem un domā, ka tas norāda, ka dabiskā atlase vairs nav būtiska. Bet ja paskaties uz to matemātiski, tad tas nekādi neietekmē dabisko atlasi. Ja karjerista izvēle ir ģenētiski ietekmēta (karjerista gēns), tad mazāk bērnu būs dabiskās atlases daļa. Ja pieņemam, ka nav nozīmīgas ģenētiskas atšķirības starp karjeristiem un pārējiem, tad tas nav svarīgi, jo svarīgs ir vidējais rādītājs populācijā. Dabiskā atlase nedarbotos tikai tad, ja valdība vai kāds cits piespiestu karjeristus laist pasaulē vairāk bērnu, un aizliegtu citiem radīt pēcnācējus. Tādi mēģinājumi ir bijuši, piemēram, Rumānijā sterilizēt čigānus utt. Bet nekas tāds nav bijis lielā mērogā. Un pat tas strādātu tikai tad, ja nebūtu iespējams krāpties. Pretējā gadījumā būtu spēcīga “krāpnieka” gēnu dabīgā selekcija, kā tas notiek ar antibiotiku rezistentu baktēriju veidošanos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2015-06-22 22:10 (saite)
Ja tev šķiet, ka tu tikko atbildēji uz jautājumu, kā tu "izskaidrotu balto un aziātu acīmredzami labākos dzīves apstākļus," tad tu to pavisam noteikti neizdarīji, jo tā vienkārši ir cita sfēra. par rasisma nepamatotību, jep, protams, ka to var izpētīt arī šādi.

tas, par ko runā grāmata, vienkārši ir vēl viens veids, kā apstrīdēt rasismu, un - i get it, - tevi tāds neapmierina, taču pat sliktākajā gadījumā tas vismaz ir interesanti. par kritēriju/metožu atšķirību mēs jau pietiekami daudz runājām.

man liekas, galvenā atšķirība ir tāda, ka man par ģenētiku nav ne mazākās sapratnes, ko man arī nav problēmu atzīt - neesmu ne sociālo, ne eksakto zinātņu pārstāvis. cheers!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2015-06-22 22:16 (saite)
Cheers! Es ticu, ka argumenti šajā grāmatā varētu būt interesanti un daudz ko jaunu atklājoši. Pat ja kopējā doma nav zinātniski apstiprināma, aprakstītie piemēri varētu būt ļoti pamācoši. Turklāt, ņemot vērā, ka ģenētika patiešām nav viegli saprotama, tā varētu būt daudz vērtīgāka parastam lasītājam nekā ģenētiķu pētījumu :) Es ceru, ka arī turpmāk dalīsies izlasītajās grāmatās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?