Es gan īsti nezinu, uz kādu ādas krāsu latviešu valodā tiek domāts, norādot uz aziātiem, bet no visiem aziātiem indiešiem tā ir visizteiktākā (diapazonā no gandrīz baltas Himalajos līdz pat gandrīz melnai Indijas dienvidos).

Vladivostokā pamatiedzīvotāji visdrīzāk ir ģenētiski daudz tuvāki japāņiem nekā eiropiešiem. Tāpēc jau tika iepriekš minēts, ka ādas krāsa ir slikts ģenētikas indikators, lai gan varētu veidot statistiskās kartes, kas ar zināmu varbūtību paredz, kādi gēni varētu būt katrai populācijai.

No bioloģijas aspekta mūsdienu sabiedrība ir tikai atšķirīga vide. Kādas iezīmes šādas vides apstākļos liek cilvēkiem izvēlēties vairāk bērnu un kādas tieši otrādi – mazāk? Šodien pēcnācēju radīšanā spiediens vairs nav infekcijas slimības, tomēr ir citi apstākļi – piemēram, depresija (kas tiek uzskatīta par lielā mērā ģenētiski noteiktu). Ja cilvēki ar depresiju atstāj mazāk pēcnācēju, tad šie gēni izdzīvo mazāk. Savukārt, cilvēki ar psihopātisko gēnu mēdz būt aktīvāki bērnu radīšanā un vispārīgi šo gēnu nēsātāju kļūst vairāk.