Kāpēc lai nevarētu atbildēt? Jā, šādi pētījumi nav viegli un lēti, bet savā ziņā tie nav daudz atšķirīgi no epidemioloģiskiem pētījumiem. Jautājums – kādi gēni nodrošina lielāku aizsardzību pret dažādām slimībām, šobrīd tiek aktīvi pētīts medicīnas zinātnē. Es nodomāju, ka visa socioloģija ir pseidozinātne, taču mani frustrē tās lēnais progress un zinātnisko metožu pielietojuma retums. Reāli es pat pieņemu, ka šādi pētījumi jau ir veikti – vai cilvēkiem, kas auguši un darbojas vienādos apstākļos, būs novērojamas statistiskas atšķirības to dzīves sasniegumos, ienākumos utt. Zināmā mērā ir grūti nodrošināt vienādus apstākļus, jo visās sabiedrībās ir rasisms lielākā vai mazākā mērā, bet pašlaik nav nekādu datu, kas liecinātu, ka šāda atšķirība pastāv.

Iespējams, ka tiem, kas pievēršas sociālajām zinātnēm, pietrūkst matemātiskās izpratnes. Piemēram, tu runā par atšķirībām starp dažādiem sociālajiem slāņiem un domā, ka tas norāda, ka dabiskā atlase vairs nav būtiska. Bet ja paskaties uz to matemātiski, tad tas nekādi neietekmē dabisko atlasi. Ja karjerista izvēle ir ģenētiski ietekmēta (karjerista gēns), tad mazāk bērnu būs dabiskās atlases daļa. Ja pieņemam, ka nav nozīmīgas ģenētiskas atšķirības starp karjeristiem un pārējiem, tad tas nav svarīgi, jo svarīgs ir vidējais rādītājs populācijā. Dabiskā atlase nedarbotos tikai tad, ja valdība vai kāds cits piespiestu karjeristus laist pasaulē vairāk bērnu, un aizliegtu citiem radīt pēcnācējus. Tādi mēģinājumi ir bijuši, piemēram, Rumānijā sterilizēt čigānus utt. Bet nekas tāds nav bijis lielā mērogā. Un pat tas strādātu tikai tad, ja nebūtu iespējams krāpties. Pretējā gadījumā būtu spēcīga “krāpnieka” gēnu dabīgā selekcija, kā tas notiek ar antibiotiku rezistentu baktēriju veidošanos.