sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2016-07-02 12:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ķermenis, man šķiet, ir interesantāks par prātu, jo prātā nav nevienas oriģinālas domas, turpretim ķermenis visiem (izņemot retus dvīņus) ir unikāls un 100% viņējais

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]deloveja_kundze
2016-07-02 12:58 (saite)
nu, par to, ka 100% viņējais nepiekrītu, ķermenis pieder pašam ķermeņim, jo man jau nav nekādas kontroles pār to, lai man nesāpētu, to izdomā un nosaka pats ķermenis bez manas teikšanas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2016-07-02 13:09 (saite)
jā domāju to kā "raksturīgs tev" vai idiosinkrātisks (?) bet tev ir pilnīga taisnība!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirualsirual
2016-07-02 13:14 (saite)
bet vispār es šito sarakstīju jo man ir teikuši "tev ir skaists prāts" un katrreiz, kad to atceros, es saraujos, jo gribu, lai mīl tikai manu ķermeni

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]methodrone
2016-07-02 14:30 (saite)
amen

(Atbildēt uz šo)


[info]mazaa_maasa
2016-07-02 20:17 (saite)
Ui, tik ļoti negribās piekrist, bet nezinu kā paskaidrot...
Katra doma atsevišķi varbūt arī nav oriģināla (lai gan kādam tā vienmēr rodas pirmajam un tikai tad tiek palaista aprindās un kļūst neoriģināla), toties to kombinācijas ir tās, kas to prātu padara interesantu.

Un ar ķermeni vispār jau tas pats - 100% savējais ir līdz pirmajām plombēm, skrūvēm, implantiem un citiem mākslīgi ievadītiem [bio]materiāliem, bet kombinācijas ir tās, kas ir unikālas.

(Atbildēt uz šo)


[info]zirka
2016-07-02 21:00 (saite)
nepiekrītu laikam par to unikalitāti, bet ķermeņi ir foršāki. savu prātu katrs var iemācīties mīlēt pats, ar ķermeni ir grūtāk, tāpēc viņš pelnījis vairāk mīlestības

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]french_mime
2016-07-02 22:46 (saite)
Man šķiet tieši savu prātu un tā tarakānus ir daudz grūtāk iemīlēt, nekā savu ķermeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zirka
2016-07-03 10:23 (saite)
Hmmm, te nu laikam atklājas, kādi kuram tie tarakāni ir :) vispār jau "viss ir galvā", bet es lielāko daļu dzīves pavadīju neauglīgā ilūzijā, ka stulba es noteikti neesmu, bet neglīta gan. Un visčakarīgākais tā pārvarēšanā manā pieredzē bija nevis iestāstīt sev, ka viss ir tur relatīvs un katrs ir skaists pa savam, mani pašu ieskaitot, vienvārdsakot, prāta darbs, bet gan no tiesas fiziski justies labi savā miesā, priecāties par katru tā veiksmi un nenīst par neizdošanos. Pat, ja tā arī ir tieši darbība ar prātu, cieš no visa tā vairāk ķermenis. Un pēc šitādas noņemšanās grūti neuztvert šo sevis daļu kā tādu rūpju bērnu, kuram vairāk vajag :D

ar prātu es tā neauklējos kā ar miesu, man ir viegli sadzīvot ar sevi gan stulbu, gan gudru

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?