|
|
Fri, Apr. 29th, 2011, 07:26 am
Vienu droši varu teikt, ka "mūsu laikos tā nebija!". Ne visbeidzamais divnieku karalis un principiālais analfabēts, ne arī garīgi maķenīt iepalikušie, kuriem tomēr varēja iemācīt rakstīt (mana māmuļa strādāja ar tādiem, gadījās palasīt viņu gara darbus) - neviens nerakstīja "gūlta", "būlciņa" vai "būlta". Šitais pilnīgi noteikti ir jaunlaiku kretīnisms. Pat nojaušu, kāpēc. Jeģīnijs un ņerušīmijs sajuzs palēnām likvidēja garumzīmes rakstu valodā. Tad nāca ašpadsmitā Atmoda un tagad garumzīmes lietojam uz nebēdu. Fri, Apr. 29th, 2011, 07:39 am
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilibaldis
tā kā mana draudzene šolaik strādā ar šito kontingentu, tad visnotaļ zinu ka ar katru gadu nāk arvien labāki eksemplāri, jo tavas mammas laika lolojums ir pamanījies sapāroties un reflektēties. Fri, Apr. 29th, 2011, 07:57 am
kuminjsh
Nu nez, nez, šitas man šķiet nāk kaut kur no Kurzemes puses, vēl pirms gadiem 10 mums darbā bija viens vidēja līmeņa priekšnieks (dzimis 1970tajos) no Kuldīgas (Kūldīgas puses), kas konsekventi rakstīja "sapūlce" un "aprillis" un no sirds brīnījās, kāpēc dators liek sarkanu līniju apakšā;) Fri, Apr. 29th, 2011, 08:55 am
zirka
šitais gūlbja skaistums, cita starpā, rodams arī kultūras (pardon, kūltūras)akadēmijā. ne starp mācībspēkiem, protams, bet daža laba vīzdegunīgāka študenta rakstugalos gan. kūlturāls būlšits, ko lai saka. Fri, Apr. 29th, 2011, 09:04 am
bozena
Paga paga. Te mums droši vien ir darīšana ar tā saucamo valodas attīstību. Valoda tak nevar būt nekustīga un neelastīga, javaiko, un parasti pie šādiem dvēsles kliedzienu ierakstiem pienāk kāds, kas pastāsta, ka visi pareizrakstītgribētāji ir riebīgi snobi, jo valodai ir jāatīstās un vispār Tam Kungam tak visādi ir vajadzīgi, un nav ko te braukt augumā normalām sawljeem. :) Fri, Apr. 29th, 2011, 10:21 am
sirdna
Bet ko gan darīt, ja sirds pilna kā neurbts bērzs? Fri, Apr. 29th, 2011, 09:21 am
biezpientaure
ir novērots "zibspūldzes" lietojums. Fri, Apr. 29th, 2011, 10:24 am
sirdna
nu, un no kurienes šitie nāk? Es saprotu aizskarus, madraci, pustdienas un piekdienu, izruna ir viltīga un tad nu dažs raksta kā dzird. Bet neviens tak nesaka zibspūldze! No kurienes aug tādas dīvainības kājas? Fri, Apr. 29th, 2011, 11:17 am
romija
O, tikko izdomāju jaunvārdu - madtracis. :) Es to lietošu jau šodien! Fri, Apr. 29th, 2011, 01:23 pm
biezpientaure
matemātiski, izteikums "Bet neviens tak nesaka zibspūldze!" nav spēkā, jo kāds, redziet, lieto gan. Un var gadīties, ka dialektikas un likteņa ironijas mutāciju rezultātā, pēc 20 gadiem "zibspūldze" būs labais tonis un "zibspuldze" būs tikpat provinciāli kā šodien 35mm filmiņa. Ej nu sazini. Fri, Apr. 29th, 2011, 01:44 pm
sirdna
matemātiski ir gan pareizi, jo "spūldze" lieto rakstu valodā, abet runā - ne. Fri, Apr. 29th, 2011, 09:49 pm
pzrk
Es te parunājos balsī ar sevi — nu, izruna tomēr mazliet velk uz garā ū pusi. Fri, Apr. 29th, 2011, 02:07 pm
misame
Tu gribēji teikt "zi pspūldzes", vai ne? Fri, Apr. 29th, 2011, 11:53 am
iokaste
ja valoda nav statiska - tad miera vējā var izmantot fonētisko rakstību Fri, Apr. 29th, 2011, 02:13 pm
misame
Mūsu laikos arī tā nebija. Tomēr domāju, ka te nav runa par garīgu atpalicību vai nespēju skolā kaut ko iemācīties, bet vienkārši par to, ka informācijas pārbagātības laikmetā ir viegli kaut ko palaist garām un neapgūt. Frāze "robi zināšanās" sāk beidzot parādīt sevi praksē. Nevis dumjš, bet neiemācīts. Piemēram, man ir kolēģis, kura zināšanas programmēšanā, datoru uzbūvē un āķīgu algoritmu izgudrošanā ir apskaužamas. Tomēr viņš mierīgu sirdi var uzrakstīt "tūlkojums". Fri, Apr. 29th, 2011, 02:35 pm
sirdna
redzi, dvēseles kvieciens ir par to, ka, manuprāt, "tūlkojumam" nav, no kurienes parādīties! Neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu "tūlkojums". Ja nav iemācīts, var nezināt, kurā brīdī lietot "lūzt" vai "lūst", vai bēdīgākos gadījumos sāk figurēt "madracis", tad vienkārši raksta, kā dzird, bet "tūlkojums" neskan. Ā! |