Fri, Apr. 29th, 2011, 07:26 am

Vienu droši varu teikt, ka "mūsu laikos tā nebija!". Ne visbeidzamais divnieku karalis un principiālais analfabēts, ne arī garīgi maķenīt iepalikušie, kuriem tomēr varēja iemācīt rakstīt (mana māmuļa strādāja ar tādiem, gadījās palasīt viņu gara darbus) - neviens nerakstīja "gūlta", "būlciņa" vai "būlta".

Šitais pilnīgi noteikti ir jaunlaiku kretīnisms.

Pat nojaušu, kāpēc. Jeģīnijs un ņerušīmijs sajuzs palēnām likvidēja garumzīmes rakstu valodā. Tad nāca ašpadsmitā Atmoda un tagad garumzīmes lietojam uz nebēdu.
 Leave a comment | 15 comments

Fri, Apr. 29th, 2011, 02:13 pm
[info]misame

Mūsu laikos arī tā nebija. Tomēr domāju, ka te nav runa par garīgu atpalicību vai nespēju skolā kaut ko iemācīties, bet vienkārši par to, ka informācijas pārbagātības laikmetā ir viegli kaut ko palaist garām un neapgūt. Frāze "robi zināšanās" sāk beidzot parādīt sevi praksē. Nevis dumjš, bet neiemācīts.
Piemēram, man ir kolēģis, kura zināšanas programmēšanā, datoru uzbūvē un āķīgu algoritmu izgudrošanā ir apskaužamas. Tomēr viņš mierīgu sirdi var uzrakstīt "tūlkojums".
Thread - Reply

Fri, Apr. 29th, 2011, 02:35 pm
[info]sirdna

redzi, dvēseles kvieciens ir par to, ka, manuprāt, "tūlkojumam" nav, no kurienes parādīties! Neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu "tūlkojums". Ja nav iemācīts, var nezināt, kurā brīdī lietot "lūzt" vai "lūst", vai bēdīgākos gadījumos sāk figurēt "madracis", tad vienkārši raksta, kā dzird, bet "tūlkojums" neskan.

Ā!
Parent - Reply