Well hello there

jeb

skatos And Then There Were None.
(Is good.)

Un vasarraibumaina taisās, protams, tikai viena deguna puse.

Whoever decided that, instead of 10 like the first three, the last season of Banshee should only be 8 episodes — dishonour on you, dishonour on your cow.

Un, ka jau par skatāmvielu iesākts, vōrkrafts bija ļoti baudāms.

"In a book called The Lost Rivers of London, I read about a brass bed found one day in a sewer. To this day, nobody knows where it came from or how it got there.
I bet de Carabas knows."
/Neil Gaiman/

Saņēmu šodien author's preferred text Neverwhere. Oh, happy day.

Tad vēl mana šķībā mugura vakar visai uzstājīgi lika manīt, ka četras šūšanas dienas pēc kārtas galīgi nav tā labākā ideja, bet ko nu par tādiem štruntiem; svētdienas vakarā pabeidzu krēsla pārģērbšanu. (Pirms bildes diemžēl nav, jo savā aizrautībā visu jau biju paspējusi noplēst nost. Tīri nelielam ieskatam, tas bija pasaulē neglītāko (un netīrāko) rombiņu rakstā.)
Nav varbūt ideāli, bet kā pirmajam tāda veida projektam dzīvē, uzskatu, ir ļoti neslikts iznākums.

Vīrs vakar sūdz bēdu:
- Pilnīgi lieki iztērēju 18 eiro.
- What? Why?! That's usually my job!
*ba dum tss*

Visādi citādi, Hardcore Henry bija sasodīti foršs (par spīti tam, ka kārtējo reizi nostiprināja manu nepatiku pret first-person spēlēm (es vienkārši nesaprotu, kā var izturēt to ierobežoto redzesloku, jo taču nevar, nu)), bet gan jau kapteinis būs vēl foršāks. (Turam īkšķus, jo biļetes jau iepirktas, oboioboioboi.)

Par pasta automatizētās rindas algoritma izstrādāšanu atbildīgajam.
That is all.

Ar uzjautrinājumu secināju, ka manu dienišķo izvēli pie apakšveļas atvilktnes nosaka viens vienīgs kritērijs: do I feel like having boobs today or not.

In other news, ja sākumā par LG ražotu kosmētiku (yes, really) diezgan smīkņāju (jo, labi, veļasmašīnas un televizori ir viena lieta, bet kvalitatīvi šmāķi tomēr ir pavisam cits lauciņš), tad tagad visnotaļ sajūsmināti esmu secinājusi, ka зря, 'cause they're all kinds of awesome. (Also, krēmveida vaigu sārtums kā tāds ir the bomb; kur es agrāk biju.)

Bet tikmēr praktiskāku lietu sadaļā — man beidzot ir draudzene, kurai šūt tādas drēbes, kādas es vienmēr esmu gribējusi šūt, bet kādas pati nekad nevilktu. Yay for that.

Early friend strikes again:
- Nu, es tad piektdien pie tevis pēc deviņiem varētu būt.

Kad mēs vienreiz iemācīsimies, ka ES TAJĀ LAIKĀ VĒL GUĻU.

Par skatāmvielu runājot, Rectify ir kaut kas sasodīti skaists.

Kamēr vīrs tautās aizbraucis, tikmēr man spainis saldējuma un iekrātā Walking Dead pussezona. How awesome is that. (Very.)

Nezinu, vai man vienkārši tas slieksnis ir tik augsts, ka nekur tālāk par beislainu netieku (un līdz ar to nekādu atšķirību nemanu), vai arī mans rumpis uz endorfīnu izstrādi ir defektīvs, bet pēc fiziskām aktivitātēm nekad nekādu high neesmu jutusi. Komplektā vēl tas, ka visādu sportošanu laikā to vien spēju domāt, kā "I fucking hate every fucking minute of this fucking thing", un piedabūt sevi uz jebkādu atlētiskāku izpildīšanos ir stipri vien pagrūti, lai neteiktu vairāk.
Īsāk sakot, tas, ka mājās ir svarcelšanas stienis, sols un hanteles, dzīvi nebūt vieglāku nepadara.
(Kā nu tur bija — get your perfect body. We know where it's buried and we can lend you a shovel.)

Batman v Superman bija to vērts kaut vai mūzikas dēļ vien (Hans Zimmer + Junkie XL, I mean, really), nu un specefekti, protams, arī visnotaļ сногсшибательные.
Bet visādi citādi, while my husband's a DC guy, I'm a Marvel kinda girl. Mīļo Sīrupiņ, ko nu.
(However — The Flash gan gribēšu redzēt, because of reasons. (Also known as Ezra Miller.))

Varētu visi darīt kā amazone un netfliki un seriālus izlaist sezonu klasterīšos, nevis pa sērijai [labākajā gadījumā] nedēļā. (I mean, cik mēneši jāizcieš, kamēr sakrāj visu zombiju sezonu, seriously.)
Jo tas, ka pēc vīkenda Daredevil maratona rindā jau gaida arī visa Bosch otrā sezona, vakarus padara krietni vien izklaidējoši piepildītākus.

Also, parīt pusnakts seanss Betmena/Supermena svaigākajam gabalam, and not gonna lie, I'm expecting an epic shit show. (Plus vēl tas, ka gandrīz trīs stundas būs jāpavada jaunajos fōruma eko ādas krēslos. Eko āda, my ass (pun fully indended); tās būs nepilnas trīs stundas, sautējoties dermantīnā. Can't wait. Ugh.)

Also, I obviously have the self-preservation instincts of a suicidal lemming.

Dienas WTF — fevrāļa beigās internetbankā izleca paziņojums par to, ka man martā kartei termiņš beidzas, reku, pasūtiet jaunu un izvēlieties, kā saņemsiet. Tad nu pasūtīju, izvēlējos (pa pastu, nevis filiālē saņemamu, jo pa pastu tas ir bezmaksas pasākums, abet filiālē piecītis jāmaksā), gaidu, kad pastkastē iekritīs.
Šodien saņemu īsziņu, ka mana karte ir izgatavota un gaida mani. Ventspils filiālē. Yeeah.

Toties dienas prieciņš — missha.lv pirkumam līdzi iebēruši aš veselus piecpadsmit dažādus paraudziņus. Nice, if a bit excessive.

Kā var zināt, ka patiešām pienācis pavasaris: virtuves skapītī bļauj baklažāns.