04 April 2016 @ 09:38 pm
 
Nezinu, vai man vienkārši tas slieksnis ir tik augsts, ka nekur tālāk par beislainu netieku (un līdz ar to nekādu atšķirību nemanu), vai arī mans rumpis uz endorfīnu izstrādi ir defektīvs, bet pēc fiziskām aktivitātēm nekad nekādu high neesmu jutusi. Komplektā vēl tas, ka visādu sportošanu laikā to vien spēju domāt, kā "I fucking hate every fucking minute of this fucking thing", un piedabūt sevi uz jebkādu atlētiskāku izpildīšanos ir stipri vien pagrūti, lai neteiktu vairāk.
Īsāk sakot, tas, ka mājās ir svarcelšanas stienis, sols un hanteles, dzīvi nebūt vieglāku nepadara.
(Kā nu tur bija — get your perfect body. We know where it's buried and we can lend you a shovel.)
 
4 | +
 
( Post a new comment )
[info]brittany on April 4th, 2016 - 09:54 pm
tā eiforija bieži uzrodas tajà brīdī, kad viss ir beidzies, un vair nebūs jāvingro. Tev joga nepatīk? samērā mierīgs pasākums, tur gan daudz kas ir atkarīgs no pasniedzēja.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]shiry on April 4th, 2016 - 10:06 pm
Nu, ja tas atvieglojums, a la "thank fuck that's over", ir tas visu izslavētais high, uz kuru pat izstrādājas atkarība, I guess it's totally not for me.
Joga ir ok, jā, bet arī tur man lielākā daļa parasti paiet apcerējumā "kāda velna pēc es sev šito tagad daru".
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]brittany on April 4th, 2016 - 11:06 pm
tas high man liekas nāk/sākas no tā thank fuck that's over; varbūt gluži vienkārši sports nav tev, jo visiem nevar patikt viens un tas pats
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]shiry on April 4th, 2016 - 11:50 pm
Nu tā izskatās, jā.
(Reply) (Parent) (Link)