falter ego
24 July 2014 @ 09:23 am
 
Mein Gott, vakar brīvprātīgā piespiedu kārtā dabūju noskatīties douche-fest '14 jeb svaigākos transformerus.
Vienīgais, ko varu pateikt, ir tas, ka viss tas filmveidīgais izstrādājums bija krietnas trīs stundas par garu. Ugh.
 
+
 
falter ego
22 July 2014 @ 05:33 pm
 
Citējot draudzeni, "jūtos dažādi", un teju vai jāpiekrīt mīļotajam vīra kungam par šo.
Nu i neko. Nopirku matu masku, turpinu justies smuki. (Jo neviens, kam pa ģīmi sadot, tāpatās nav dabūjams. (Kā jau vienmēr, vai ne.))

Visādi citādi, no šī netieku vaļā nu jau nedēļu.
 
+
 
falter ego
18 July 2014 @ 12:30 pm
 
Pagājšnakt sapnī izraisīju kādas puspazīstamas grūtnieces sašutumu, paziņojot: "I'm an atheist; there is no God."
Quite true, quite true.
 
1 | +
 
falter ego
17 July 2014 @ 02:50 pm
 
Vot, izpelnījos par savu dekoltāžu — šodien rimčikā pie riekstu un žāvēto fruktu bunduļiem maisiņš nomaucās no tā snīpja, pa kuru viss tas prieks birst ārā, kā rezultātā krietnas pāris saujas riekstu un fruktu paspruka ne tik vien pa visu tuvāko apkārtni, bet ietrāpīja arī man krekliņa izgriezumā.
Man jau bija tāda aizdoma, ka reiz tā diena pienāks. (Gan ne par riekstiem pie būbidža (har har), bet par to veiklo izpildīšanos, ja.)
 
+
 
falter ego
17 July 2014 @ 11:33 am
 
Mjes, ja nodrošinās ar labu dekoltāžu, var pieciest to, ka kājas mazliet pūkainas sāk kļūt. Tāpatās apkārtējo skatieni nebūs pievērsti tām.
 
+
 
falter ego
16 July 2014 @ 01:00 pm
 
Reiz jau par šito čīkstēju, zinu, bet nu vienalga — kad bija astoņsimtie ibumetīni dabūjami, vot, tad bija dzīve. A to tagad ar astoņām četrsimtā tabletēm saujā jūtos teju vai absurdi.

Pagājšnakt sapnī toties atkal klaustrofobiski riebīgas šaurības un milzu sniegputeņi. Varbūt tāpēc arī šorīt ar sāpošu kaklu pamodos.
Bet vispār — kur ir mani slaktiņsapņi, zemapziņa, aļo.
 
10 | +
 
falter ego
14 July 2014 @ 11:10 pm
 
Atrasts cibās un no šejienes pievākts;
āāā, cik brīnišķīgi:

без ложной скромности замечу
я гениальный человек
а то что ничего не создал
так я был занят и болел
(© better days).

Sajūsmas pilnas bikses, nu, tiešām.
 
+
 
falter ego
11 July 2014 @ 10:45 am
 
Par tamborēšanām un adīšanām runājot, man ir stipri vien vienalga, kurš to dara vai nedara, ja tikai beigās tur sanāk kaut kas jēdzīgs. Un ar "jēdzīgs" es nedomāju aptamborētus akmeņus, Jesus fuck, why would anyone.
 
2 | +
 
falter ego
11 July 2014 @ 08:37 am
 
Kamēr man vakardienas iespaidā kaltētājs un mazliet pukstoša galva, kaķim eksplozīvs vēmiens pa pusistabu. Tieši tā es gribēju sākt piektdienas rītu, jā, jā.
 
2 | +
 
falter ego
07 July 2014 @ 11:58 pm
 
Iekšējā balss visu angliski lasīto tagad atskaņo ar pamatīgu skotu akcentu, bet ko gan citu varēja gaidīt, ja visu dienu maratonē Mock The Week.

Bet vispār, ar katru alerģiskas reakcijas reizi manī arvien vairāk nostiprinās aizdomas, ka manās smadzenēs Pakasīšanās Radīta Atvieglojuma nodaļai paredzētie sūtījumi adresātu nesasniedz, bet tā vietā tie sazin kāpēc tiek piegādāti Seksuāla Rakstura Baudas centram, jo nu tiešām, tādi kaifa līmeņi pēc sasodīta kukaiņa koduma paberzēšanas vienkārši nevar būt ne normāli, ne arī piedienīgi.
 
+
 
falter ego
01 July 2014 @ 11:15 pm
 
Mmm, jā. Es neesot reģistrējusies feisbukos? Un draudziņos arī ne? Bet ko tad es brīvajā laikā daru?
Ko, indeed. (Atļaušos vērst uzmanību uz vakardienas ieraksta pirmo palīgteikumu kombināciju.)
 
2 | +
 
falter ego
01 July 2014 @ 06:23 pm
 
Sēžu ēstuvē, gaidu savas vakariņas līdznešanai, skatos uz pavāru, un vienīgā doma galvā ir: "Well, this settles it, I've seen entirely too much gay porn". (Huh, two in a row; never would've seen that one coming.)

Anyway. Par ēšanas tēmu turpinot, lejā atkal kebabnīca ievākusies, toties man atkal jau "izsalkums ir, bet ēst negribas" periods. Ko nu darīt, etc., etc..
 
+
 
falter ego
30 June 2014 @ 06:07 pm
 
Būs vien jāizmanto tas, ka internets nav tikai pornogrāfijai domāts un ka tur visu ko citu arī var atrast, un jāpapildina savs lamuvārdu vokabulārijs, a to šodien ir nācies tik bieži maucību lietot visos zināmajos locījumos un valodās, ka sāk jau pašai apnikt.
 
3 | +
 
falter ego
29 June 2014 @ 09:44 am
 
Vajadzības pēc tā nebija absolūti nekādas, bet kuru gan tas interesē; esmu augšā kopš četriem. Lieki piebilst, ka labuma no tā visa ir tieši necik. Un pilnīgai laimei vēl arī iekšas sāp, bet protams.

Visādi citādi, vasara nupat tikai sākusies (kinda, not really, though), bet galvā jau arvien biežāk rudens skaņas, smaržas, sajūtas. Pat zābakus jau esmu noskatījusi. (Aš divus pārus, ohboyohboy.)
 
+
 
falter ego
27 June 2014 @ 06:51 pm
 
Dudes, cik otrais reids visā savā asiņainajā šķaidīgumā bija sasodīti ļoti gaidīšanas vērts, jūs pat iedomāties nevarat. Tagad cītīgi jāgaida trešais.
 
+
 
falter ego
25 June 2014 @ 08:47 pm
 
Brīvdienas bija ne vairāk un ne mazāk kā tieši brīnišķīgas — biju pirtī, izstaigājos gar jūru, iemācījos braukt ar riteni, baroju ezi, izbraucu ar motorlaivu un kanoe, salasīju dzintarus un, protams, nozilināju visas kājas, kā nu bez tā.
Ā, un vēl mani noturēja par sešpadsmitgadīgu. Vienvārdsakot, ļoti labas brīvdienas.
 
+
 
falter ego
18 June 2014 @ 03:27 pm
Most Noble House of Snark.  
Vīrs:
- Būt sievietei ir ļoti grūti, visu laiku gribas vai nu kādu piekaut, vai arī kaut ko nopirkt.
Yours truly:
- Right, right. And it's so hard being a man, too, you either want to fuck someone all the time, or — oh, wait, that's it.
 
3 | +
 
falter ego
18 June 2014 @ 10:33 am
 
Galvā juceklis un nepareizi savienojumi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē — pirmkārt, šorīt piefiksēju, ka, zobus birstējot, regulāri gadās izspļaut iepriekšējā vakarā notīrītās acu kosmētikas klekšus, un, otrkārt, šoreiz rabarberu pīrāgam pieliku zemenes, kā rezultātā pēc pirmā apēstā gabala dabūju neizskaidrojamu Ziemassvētku sajūtu. Go figure.

Visādi citādi, vakar divu nedēļu periodā bija otrā diena, kad beidzot vairs nav rausteklīgu pārsitienu sirdsdarbībā, un, protams, ko citu tad varētu darīt, ja ne pirms aizmigšanas sastresoties par mūžīgo laika trūkumu. Kā gan citādi.
 
+
 
falter ego
13 June 2014 @ 12:23 pm
 
Man ļoti garšo ēst, bet jāsaka godīgi, dažbrīd tā mūžīgā ņemšanās ar ingredientu pirkšanu un mājāsstiepšanu, viss gatavošanas process un pēc tam vēl trauku mazgāšana tā nosit jebkādu ar ēdienu saistītu entuziasmu, ka es varētu dienām, nedēļām un varbūt pat mēnešiem ēst daudzmaz vienu un to pašu, ja vien tas būtu ātri, vienkārši un pietiekami veselīgi.

And lo and behold — there it is.

Bet tad atkal — man tik ļoti garšo ēst.
 
+
 
falter ego
08 June 2014 @ 10:24 pm
 
Atzīmējot draudzenes rītdienas dzimšanas dienu, zvērīgi pārēdāmies un skatījāmies Pacific Rim.

On a related note, I do believe my food baby is a category V.
 
+
 
falter ego
06 June 2014 @ 11:58 pm
 
Jūtos visnotaļ pārliecināta, ka mana vīra vecāmamma ar lielākām un mazākām traumām un kompleksiem ir apgādājusi ne vienu vien paaudzi un turpina to darīt tik veiksmīgi, ka brīžiem jau šķiet, ka draudzenes manus atstāstus sāk uzskatīt kā ja ne izdomātus, tad labākajā gadījumā pamatīgi piepušķotus gan. Yeah; no. I assure you, she's quite real.
Tas, ka, savu mazdēlu satiekot, tiek piezīmēts, ka "tu ar katru reizi, kad tiekamies, arvien neglītāks kļūsti; tas labi" mūsu ģimenītē tiek uztverts pavisam normāli, un par man veltīto "tevi jau nu gan vecāki pārāk pieklājīgu izaudzinājuši" pat nevaru nepiekrist, bet visādi citādi tas morālais terors ir izturams tikai nelielās devās un ar stipri vien lieliem starplaikiem.
Tā pēc vienas tādas devas laimīgi jau aujam kājas, brīvība ar visām maņām jūtama jau rokas stiepiena attālumā, vēl tikai jāatvadās, vēl tikai pavisam nedaudz atlicis, esam jau pie pašām durvīm, kad mums tiek pievērsts caururbjošs skatiens un atskan: "Nu, mīļākā tautasdziesma." Tajā brīdī galvā aizveļas kamolzāle, skan circeņu sisināšana, un prātā nenāk absolūti nekas pat attāli līdzīgs tautasdziesmai, kur nu vēl mīļākā. "Pūt, vējiņi!" vīrs pēc mokoši ilgas pauzes piedzemdē. Pat necentīšos pienācīgi aprakstīt to nicīgo nosprauslāšanos atbildē, jo tai sekojošais: "Dzērāju dziesma! Bet ko tad citu no tevis varētu sagaidīt," jau visu izsaka.

Kāpēc man tas viss ienāca prātā; šodien kvēli cerēto pērkona negaisu sakarībā precīzāk par "solīt sola, bet nedeva" izteikties nekādīgi nespēju, bet, sitmannost, neparko nevarēju atcerēties, kurai tautasdziesmai šī rindiņa pieder, uz ko, savukārt, nodomāju, ka, vot, vīra vecāmamma gan uzreiz pateiktu, no kurienes tas ir.
Uzgūglēju, un, kā izrādījās, tas pats nelaimīgais pūtvējiņš vien ir. Bet protams. Kā gan citādi.

Nu i neko. Īstu lietu un pērkonu nedabūju, tad nu klausos šos.
Tags:
 
1 | +