Nezinu, vai man vienkārši tas slieksnis ir tik augsts, ka nekur tālāk par beislainu netieku (un līdz ar to nekādu atšķirību nemanu), vai arī mans rumpis uz endorfīnu izstrādi ir defektīvs, bet pēc fiziskām aktivitātēm nekad nekādu high neesmu jutusi. Komplektā vēl tas, ka visādu sportošanu laikā to vien spēju domāt, kā "I fucking hate every fucking minute of this fucking thing", un piedabūt sevi uz jebkādu atlētiskāku izpildīšanos ir stipri vien pagrūti, lai neteiktu vairāk.
Īsāk sakot, tas, ka mājās ir svarcelšanas stienis, sols un hanteles, dzīvi nebūt vieglāku nepadara.
(Kā nu tur bija — get your perfect body. We know where it's buried and we can lend you a shovel.)