Shelly -

09:53 pm

Ejot uz veikalu pakaļ aizmirstajiem citroniem aukstajai tomātu zupai (pusstundu atpakaļ es krietnu brīdi grozījos pa veikalu, mēģinot saprast, kas man pietrūkst, kas man pietrūkst, bet skaudrā realitāte atgriezās tikai tad, kad viss ēdiens jau bija gandrīz gatavs), esmu izdomājusi sev jaunu superveselīgo plānu. Klāt pie ūdens dzeršanas (vairāk vai mazāk), cukura nelietošanas (vairāk vai mazāk) un skriešanas (vairāk vai mazāk) es varētu mēģināt gulēt vismaz septiņas stundas katru nakti. Katru nakti un visas naktis, vairāk var, mazāk - nevar.
Jo patiesībā es esmu pārgurusi. Man nestrādā galva, es nespēju reaģēt uz negaidītām situācijām, man vienkārši aizkrīt klapes, un es stāvu un stulbi blisinos, un vairākas reizes dienā pieķeru sevi pie tā, ka vells, atkal esmu kaut ko aizmirsusi (citronus, darbus, solījumu brālim iedot velosomu etc etc), es rakstu ar drausmīgām drukas kļūdām un pieļauju pilnīgi iracionālas neuzmanības kļūdas, smotrish v knigu, vidjesh figu, un patiesībā nav jau brīnums, es rosos no pusseptiņiem rītā līdz deviņiem vakarā, mājas darbi, darba darbi, darba darbi, mājas darbi, visur ir miljoniem dažādu sīkumu, biljons lietu, kas vienmēr jāpatur prātā, un vienā brīdī mans prāts vienkārši atslēdzas, tas vairs neņem pretim vispār neko, un man nav pat spēka kaut ko vēlēties mainīt savā dzīvē, kad Dārgais man pajautā, ko es ideālajā gadījumā gribētu sasniegt šajā vasarā, vasara taču ir tik garš laiks, trīs mēneši, es pēc brīža bailīgi nočukstu, ka gribu svert 55 kilogramus, un pati nosarkstu pa visu seju par tādu trulumu, jā, trulums varētu būt vēl viena problēma, pietiek palasīt manu cibu, tur ir tikai par ēšanu un diršanu, piedodiet, skriešanu, un mazliet par braukšanu, un pavisam mazliet par darbu, man vispār nav nekādu domu galvā, patiesībā es esmu kā vienšūnis, vai kā nu to sauca, kustinu viciņu pa labi, kustinu viciņu pa kreisi, reaģējot uz temperatūras maiņām, nekādu domu, nekādu ideju, nekādas pārliecības vai vīziju, izreklamētie smadzeņu vitamīni, lai gan dara mani možāku, noteikti nedara mani gudrāku.
Es tik bieži esmu sprediķojusi Dārgajam par veselīgas atpūtas nepieciešamību, bet ko es pati daru šai jomā? Nerunājot par kultūras vai sporta pasākumiem nedēļas nogalēs? Ko es daru ikdienā? Es skrienu. Pastaigājos. Un lasu stulbus klaču portālus. Patiesībā tas ir arī viss. Ir tāda sajūta, ka ar to nepietiek. Tas neatpūtina. Bet man neko citu pat negribas. Negribas lasīt grāmatas, negribas skatīties Domburšovu vai kaut kādus seriālus, un negribas locīt origami.
Pamēģināsim gulēt. Vienkārši gulēt.