Visiem, kam sirds pukst hobija līmeņa lingvistiskas spriedelēšanas ritmā, gribēju atgādināt par lieliskā puiša Halideja lielisko ideju par tēmu un rēmu. Šī tēma (intended) manā sensenajā teksta lingvistikas kursā bija tik aizraujoša, ka tā vietā, lai, kā ierasts, plkst. 7:30 otrdienas rītā es iekūņotos kādā milzu auditorijas stūrītī un apmierināti šņākuļotu, ar kādu vientuļu apziņas stūri klausoties tāltālajā lektorā, kas mikrofonā monotoni lasa pierakstus aptuveni 200 šķaudošiem, snaudošiem, miegainiem un citādainiem studentiem, es, liegi līgojoties, pat izvilku no somas krāsaino pildspalvu, lai pasvītrotu kaut ko no pierakstītā.
Pamatā Halidejs sacīja, ka katrā teikumā ir sava tēma (galvenais objekts teikumā) un rēma (viss pārējais, kas nav galvenais objekts). Un, lūk, ar tēmas un rēmas novietojumu teikumā ir iespējami dažādi funkcionāli risinājumi it kā vieniem un tiem pašiem vārdiem. Zināms, vārdu novietojums teikumā ir it spēcīgāks citās valodās, ne mūsu dzimtajā. Piemēram, angļiem ir tā salīdzinoši stingrāk viss pasākumus sataisīts, un vāciešiem vispār kaut kāda katorga. Tad nu Halidejs sacīja, ka tēma ir tā, kas tiek novietota teikumā kā pirmā - tādējādi, tā tiek uzsvērta un padarīta par galveno šajā bariņā.
Nu, ja, uzmodelējam situāciju, ka sēž bunkurā, teiksim, četri biedri un spriedelē par dzimšanas dienām, nu, kad kuram ir dzimšanas diena.

Jautājums: "Kad jums ir dzimšanas diena?" Šeit tēma ir 'kad'. 'jums ir dzimšanas diena' ir rēma.
Atbilde 1: "Dzimšanas diena man ir martā." Iepriekšējā teikuma rēma ir kļuvusi par tēmu.
Atbilde 2: "Man dzimšanas diena ir novembrī." Tēma ir "man".
Atbilde 3: "Šodien ir mana dzimšanas diena." Tēma, protams, ir 'šodien'. Tad var vicināt karodziņus un dziedāt līksmas dziesmas.
Bet, jā, kā jau sacīju, latviski tēma-rēma nav tik karsts topiks, jo uzsvars tiek izteikts ne tikai ar novietojumu teikumā, kas nozīmē, ka tēma var slēpties gandrīz tikpat izmanīgi kā darbības vārds saliktā pakārtotā vācu teikumā.