jaunie cibiņi savos pirmajos pukstos nereti izsaka spriedumus par cibā valdošajām noskaņām, kas bieži vien tiek novērtētas kā depresīvu, nelaimīgu un nomāktu cibiņu gaušanās par dzīves sūrumu (lūk piemērs).

nezinu, varbūt tāds iespaids patiešām var rasties, ja ieskatās pokemonu lentā nepareizajā mēness fāzē vai ietrāpa cibā tieši tajā mirklī, kad cibiņi pilnā sparā reflektē par kādu īpaši veiksmīgi noformulētu dzīves (ne)jēgas apcerēšanas pukstu.

tādā vietā kā šī, jārēķinās ar to, ja jebkurš jebkurā mirklī teitan var iedirst jebkādu pukstu. un vairumā gadījumu šie puksti netiek pēcāk uzsmucināti, izrediģēti vai iztīrīti. šī ir tāda kā virtuālā izgāztuve. man izgāztuves vienmēr ir patikušas. tur varēja atrast daudz kā intersanta. un ja nebija nekā ņemama un netīkojās apcerēt to, ko ļauži izmet miskastē, varēja salasīt tukšās pudeles un uzrīkot kādu ekšn ar mērķī mešanu, vai vienkārši izšķaidīt tās pret tuvāko akmeni.

traki ir tad, kad kārtējais jaunais cibiņš pieņem savu sākotnējo sajūtu par formāta uzstādījumu un sāk pukstēt saskaņā ar to. kam tad tādi virtuālās sabiedrības drūmiķi ir vajadzīgi? tāpēc svarīgi jau laicīgi sulīgi uzdirst kārtējam lūzerim un paskaidrot kas un kā.

patiesībā jautājums ir par to vai konkrētai virtuālās sabiedrības grupai (cibai par piemēru) ir tiesības kaut ko (bez tradicionālajiem netiquette likumiem) prasīt un sagaidīt no kārtējā tās locekļa...