31 October 2018 @ 01:34 am
 
atvaļinājuma laikā es daudz domāju par vardarbību un to, cik bieži, šķiet, LV cilvēki rīkojas vardarbīgi, par to vispār nereflektējot, pat nepamanot. jo sevišķi tas attiecas uz emocionālo vardarbību - uz to, cik viegli cilvēki ir gatavi pieņemt, ka kliegt uz citiem ir normāli, ka pasīvā agresija ir normāli, ka reaģēt uz kritiku ar personīgiem apvainojumiem ir normāli utt. un principā jau var saprast, no kurienes tas nāk, jo mūsu sabiedrība kopumā ir ļoti toleranta pret vardarbību (ak, ja vien šāda tolerance būtu arī pret centieniem vardarbību apkarot, haha), un tas nāk gan no visādiem stereotipiskiem priekšstatiem par, piemēram, dzimtes lomām un (varas) attiecībām, gan pieredzes skolā, kur kliegšanu joprojām uzskata par pašsaprotamu disciplinēšanas paņēmienu, un bieži vien arī ģimenē, kur no paaudzes paaudzē tiek nodoti vardarbīgas komunikācijas modeļi, dažkārt komplektā ar atvainošanos par savu uzvedību (tai pat laikā to nemainot un turpinot tāpat). tas ir skumji, cik sarežģīti ir šo risināt, jo šī ir viena no lietām, kas sevi tik veiksmīgi atražo, ka pilnīgi nelabi metas.
 
 
( Post a new comment )
Bļanna Baklažanna[info]bljanna on October 31st, 2018 - 01:57 am
Es arī par šo daudz domāju. Martā braukšu uz lietišķās antro. konferenci ar prezentāciju "Kinship-state relations and high tolerance to gender-based violence in Latvia" gender-based violence panelī.
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on October 31st, 2018 - 02:28 am
v.cool, ms successful social scientist! ♡
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Bļanna Baklažanna[info]bljanna on October 31st, 2018 - 03:20 am
Still wannabe social scientist, still wannabe :)
(Reply) (Parent) (Link)
cimone[info]cimone on October 31st, 2018 - 07:18 am
jā, tas ir viens no būtiskākajiem gļukiem, kas palēnina sabiedrības virzību uz patīkamāku (kop)dzīvi. pirms oponenti saka - tā ir nabadzības vaina, es gribētu piebilst, ka apzinos, cik traumējoši cilvēkus ietekmē ilgstoša nabadzība un (vēl vairāk) bezperspektīvas sajūta, bet domāju, ka aizvadīto 20 gadu laikā materiālie apstākļi un perspektīvas sajūta tomēr ir stipri uzlabojusies (diemžēl ne visām sabiedrības grupām, bet lielai iedzīvotāju daļai gan), tāpēc joprojām izteikto agresiju sabiedrībā nevar skaidrot tikai ar to pašu nabadzību. šis ir ļoti svarīgs un arī interesants temats (es jūtos kā tevis aprakstītās sabiedrības produkts, un man ir svarīgi apzināties un strādāt ar tā sekām savā domāšanā). es gribētu, lai tā pati sabiedrība par to vairāk reflektētu publiski, lai vispār būtu kaut kāds tāds diskurss publiskajā telpā ala 'kādā sabiedrībā es vēlos dzīvot' (tur labi iederētos arī pamanāmākas diskusijas par diezgan iecietīgo attieksmi pret korupciju, drausmīgo braukšanas kultūru un citām āža kājām).
(Reply) (Thread) (Link)
ieva[info]ieva on October 31st, 2018 - 12:07 pm
+++
(Reply) (Parent) (Link)
Lacy F[info]panacea on October 31st, 2018 - 10:54 am
hmm, bet man akal liekas, ka dažreiz kliegt uz citiem ir normāli. es, piemēram, tieši UK iemācījos publiski kliegt uz cilvēkiem (autobusu šoferi, fml), jo es varētu vienalga, cik pieklājīgi runāt, bet ir situācijas, kur otra puse ir pilnīgi neieinteresēta/kaitniecīga, nu vnk kretīni, lol. es arī saprotu, ka tā kliegšana neko nerisina, bet man personīgi pēc tās paliek labāk, dusmas ir palaistas vaļā un šādās neatrisināmās jeb vnk stulbās situācijās arī to uzskatu par labāku rezultātu nekā klusu ciest, kamēr otrs ir kretīns.

par to reaģēšanu uz kritiku ar personīgiem apvainojumiem. nu ir konstruktīva kritika un ir 'kritika'. konstruktīva kritika, manā pieredzē, ir samērā reti novērojama un man liekas, ka nāk tikai ar mācīšanos. a ja bliež virsū ar 'kritiku', tad nebrīnos, ja pretī nāk defensiveness. btw 'kritikas' sniegšanā, manuprāt, neviens nepārspēj holandiešus.

bet piekritīšu, ka reakcija ir atkarīga no konteksta un vajadzētu tiekties uz to, lai agresiju nevajadzētu izmantot.
(Reply) (Link)
A: sūds sirsniņa formā[info]klusums on October 31st, 2018 - 11:04 am
Skatījos uz kāda ģimenes locekļa attiecībām un kaut kas no tās bezcerības arī man tur piezogas. Izglītoti cilvēki, nopelna varbūt ne daudz, bet pietiekami, esmu pārliecināta, ka mīl viens otru, bet jēzus! Viens knābā otru nemitīgi, bet otrs pacieš. Tik, tik emocionāli vardarbīgi, ka es pat nezinu, ko iesākt. Un man likās, ka es esmu emocionāli... erm... tizlenis dzimtā. Bet nu labi, man jau sen visus gribās pie terapeitiem sūtīt, normāli laimīgi cilvēki tā nedara.
(Reply) (Link)
snauts[info]snauts on October 31st, 2018 - 11:09 am
Manuprāt, Latvijā cilvēki pārlieku nekliedz viens uz otru. Es pieļauju, ka tā ir tava personīgā pieredze vai arī vide kurā tu atrodies, kas tev liek tā domāt.
(Reply) (Link)
[info]krishjaanis2 on October 31st, 2018 - 02:25 pm
kā jau minēts, latvieši publiskā vidē gan nav tie kliedzošākie un pārsvarā vispār savas domas noklusēti patur pie sevis. tāpat arī personīgi-privāti latvieši ne tik daudz bļaustās, cik vairāk piekopj pasīvo agresiju un telepātiju.

to var pagriezt arī otrādi - man, piemēram, vairāk disfunkcionāla šķiet tieši rietumnieku uķināšanās, liekulība un visa anestēzēšana un neitralizēšana. kaut vai telpiski - salīdzinot ar LV un Baltiju, visas dižās rietumu metropoles arvien vairāk līdzinās anestezētiem būriem - cietokšņiem, cietumiem, tieši rietumos daudz vairāk nekā LV ir sajūta, "ka tik es neizdaru kaut ko nepareizi", LV sabiedrība un publiskā vide šajā ziņā ir daudz vienkāršāka nekā rietumos. rietumos sabiedrības vispār ir sarežģītākas, LV padomju nonivelēšanas dēļ palika samēra vienkārša sociālā iekārta.
(Reply) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 31st, 2018 - 03:13 pm
Latvieši esot telepāti [uzzinu pēdējais :D]
(Reply) (Parent) (Link)
sintetika[info]sintetika on November 2nd, 2018 - 06:18 pm
jap
(Reply) (Link)