Skatījos uz kāda ģimenes locekļa attiecībām un kaut kas no tās bezcerības arī man tur piezogas. Izglītoti cilvēki, nopelna varbūt ne daudz, bet pietiekami, esmu pārliecināta, ka mīl viens otru, bet jēzus! Viens knābā otru nemitīgi, bet otrs pacieš. Tik, tik emocionāli vardarbīgi, ka es pat nezinu, ko iesākt. Un man likās, ka es esmu emocionāli... erm... tizlenis dzimtā. Bet nu labi, man jau sen visus gribās pie terapeitiem sūtīt, normāli laimīgi cilvēki tā nedara.