jā, tas ir viens no būtiskākajiem gļukiem, kas palēnina sabiedrības virzību uz patīkamāku (kop)dzīvi. pirms oponenti saka - tā ir nabadzības vaina, es gribētu piebilst, ka apzinos, cik traumējoši cilvēkus ietekmē ilgstoša nabadzība un (vēl vairāk) bezperspektīvas sajūta, bet domāju, ka aizvadīto 20 gadu laikā materiālie apstākļi un perspektīvas sajūta tomēr ir stipri uzlabojusies (diemžēl ne visām sabiedrības grupām, bet lielai iedzīvotāju daļai gan), tāpēc joprojām izteikto agresiju sabiedrībā nevar skaidrot tikai ar to pašu nabadzību. šis ir ļoti svarīgs un arī interesants temats (es jūtos kā tevis aprakstītās sabiedrības produkts, un man ir svarīgi apzināties un strādāt ar tā sekām savā domāšanā). es gribētu, lai tā pati sabiedrība par to vairāk reflektētu publiski, lai vispār būtu kaut kāds tāds diskurss publiskajā telpā ala 'kādā sabiedrībā es vēlos dzīvot' (tur labi iederētos arī pamanāmākas diskusijas par diezgan iecietīgo attieksmi pret korupciju, drausmīgo braukšanas kultūru un citām āža kājām).