Tā ir, ka nepatiesas apsūdzības mētā apkārt, tā klaji ņirgājoties par reāliem seksuālās vardarbības upuriem. Kauns demokrātiem un liberāļiem uz paaudzēm.

klaja ņirgāšanās pret seksuālās vardarbības upuriem ir tas, kā tika organizēta visa šī izvērtēšana un tas, kā pret šo apsūdzību vispār izturējās daļa no senatoriem. nākšana klajā ar savu traumatisko pieredzi nav nekāda "mētāšanās apkārt" ar apsūdzībām, tā ir milzīga uzņēmība un drosme, ko lielai daļai cietušo parādīt ir grūti tieši tādas ciniskas, izsmejošas un nekritiski noraidošas attieksmes dēļ.

turklāt vispār jau kopumā šai gadījumā svarīgākais nebija noteikt, vai šis vīrietis ir veicis seksuālo vardarbību pret sievieti, kas nākusi klajā ar apsūdzību, bet gan izvērtēt, vai šis vīrietis ir piemērots būt augstākajā iespējamajā tiesneša amatā. un visa viņa uzvedība šai izvērtēšanas procesā ir bijusi pilnīgi neatbilstoša pat parasta tiesneša amatam; viņš ir bijis absolūti nepieklājīgs, iedomīgs un nesakarīgs.

esmu laimīga, ka nedzīvoju ASV un vismaz atklāti nav tā, ka tiesas augšgalā ir lecīgi, piepūtušies kundziņi ar absolūtu nesodāmības sajūtu.

Jā, Tu dzīvo Latvijā (?), kur ir vēl stipri trakāk. Var nepatikt L. Lapsa, bet grāmata “Tiesāšanās kā ķēķis” nav daiļliteratūra.

tāpēc jau teicu, ka "vismaz atklāti".

apzinos, ka LV tiesu sistēma jau arī nekāda laimes zeme nav, lai gan Lapsas grāmatu neesmu lasījusi. bet pagaidām vismaz, šķiet, kaut kāda kauna sajūta, atrodoties in the public eye kopumā ir saglabājusies. kas šajā kavanaugh lietā, manuprāt, vispār ir zudusi, jebkāda neērtība atklāti un publiski būt ļaunam loham.

"zudusi, jebkāda neērtība atklāti un publiski būt ļaunam loham"

Lūk, lūk! Tūdaļ ar Kaimiņu-gobzemu šitas būs arī LV, gana daudz noņēmēju izrādās šādai lietai.

Es tik sīki nesekoju, es zinu, ka Tramps tiešām izmēdīja to sievieti un tas nebija labi.

Bet pats Kaveno? Ko tad viņš tādu darīja? Varbūt viņš vienkārši bija apjucis par nepatieso apsūdzību un nezināja, kā uz to reaģēt? Man galvenais pierādījums šajā lietā ir FIB izmeklēšana, un tā bija pietiekami diskrēta. Viņi pat izmeklēšanas rezultātus atstāja konfidenciālus un parādīja tikai senatoriem. Ja viņi arī pēc tā izlasīšanas nolēma atbalstīt Kaveno, tad visdrīzāk tajā nebija nekā tāda, kas liecinātu par Kaveno vainu.

Galvenais arguments ir tajā, ka lūk, viņš nepieklājīgi atbildēja uz dažiem jautājumiem, tāpēc nav derīgs Augstākās Tiesas amatam. Vai tiešām uz zemes ir tāds cilvēks, kurš nekad nav kādreiz bijis nepieklājīgs – it īpaši, ja viņš ir satraukts par to, ka nepatiesi apsūdzēts? Manuprāt, šis ir tikai plus tiesneša amatam, jo viņš labāk sapratīs, ko jūt cilvēki, kas izsaukti liecināt, un vairāk vērtēs pēc būtības, nevis pēc tā, kā satraukti cilvēki tiesas priekšā uzvedas.

Man kā tulkotājam interesanti bija lasīt par Devil's Triangle un boofed interpretācijām. Šeit arī nav nekādu pierādījumu, ka viņš būtu melojis, jo slengs mēdz būt ļoti mainīgs un ar ļoti daudzām nozīmēm, un ne visi cilvēki apzinās visas iespējamās nozīmes. Kas ir vēl interesantāk, ka urban dictionary atbalsta Kaveno versiju par boofed, seksuālās atsauces ir pievienotas tikai nesen, turklāt saistībā ar Kaveno vārdu. Ir skaidrs, ka kāds to ir darījis ar aizspriedumiem pret Kaveno.

Sjūzenas Kolinsas runa neskaitāmos leņķos parādīja, cik ļoti piemērots un ieturēts un kvalificēts kandidāts ir Kaveno. Jābeidz hipotētiskas uzmākšanās upures uzlūkot kā supersvētās nepieskaramās govis, kas nu, balstoties fikcijās un varbūtībās, mētāsies ar iznīcinošiem apgalvojumien, lai ietekmētu lielo politiku un pamata likumību.
Ja kas, Kaveno bija jābūt daudz dusmīgākam.

viena lieta ir būt dusmīgam, uz ko mums visiem ir tiesības jebkurā situācijā, kas mūs sadusmo, otra - spēt regulēt savas emocijas, reaģēt adekvāti un ar cieņu. tās ir lietas, kas ir jāmācās, un ir jāmāk, ja vēlas darboties publiskajā sfērā, kur nākas saskarties ar emocionāliem jautājumiem. nav tā, ka izvērtēšanas procesā šis jautājums būtu Kavanaugh pārsteidzis nesagatavotu, viņam bija laiks gatavoties gan savai aizstāvības runai, gan jautājumiem, un spēt to visu tiešām arī pasniegt ieturēti - ko viņš nedarīja. visa tā vīpsnāšana, bļaustīšanās un izvairīšanās atbildēt uz jautājumiem tieši un sakarīgi, tas nav augstākās tiesas tiesneša cienīgi. tas nav pat vienkārša nopietna pieauguša cilvēka cienīgi.

un apgalvot, ka pret Balsey-Ford būtu izturējušies kā pret "svēto govi", nu, tas ir ļoti īpatnējs uzstādījums, ņemot vērā, cik klaji nicinoša attieksme pret viņu bija vērojama no lielas daļas iztaujātāju.

*Blasey-Ford

Pat ja viņa uzvedība izmeklēšanas laikā būtu izgājusi ārpus robežām (es nedomāju, ka bija, tas vairāk izskatās pēc SJW viedokļa), tas, ka viņu apsūdzēja kā nederīgu amatam par izvarošanas mēģinājumu, un pēc tam, kad šīs apsūdzības netika pierādītas, argumentēt, ka viņš tomēr neder, jo ir aizstāvības laikā izaicinoši izturējies, ir latiņas pārbīdīšana. Vispareizākais būtu to ignorēt, lai neradītu precendentu šādai nevēlamai praksei. Kā redzams, to arī senatori izdarīja, jo viņi tomēr ir ļoti nobrieduši un domājoši cilvēki. Tāpēc šī ir domājošu nevis emocionālu cilvēku uzvara.

nē, tādā veidā nenotiek latiņas pārbīdīšana - jo primāri paralēli pieredzei un izglītībai tiek vērtēts tieši fakts, vai kandidātam ir "judicial temperament", tas ir, vai pretendents ir pieklājīgs, savaldīgs, spējīgs demonstrēt empātiju, labs "role model" utt (pilnu sarakstu var atrast gan rakstā, uz ko iepriekš biju šeit ievietojusi saiti, gan arī American Bar Association publiski pieejamajos materiālos), un šīs vērtēšanas laikā tika aktualizēta apsūdzība seksuālā vardarbībā. izvērtēšana nav tiesa par to, ir vai nav Kavanaugh veicis seksuālu vardarbību, turklāt tas pēc būtības pat nav viens no kritērijiem, izvērtēšana ir par viņa kopējo atbilstību amatam.

Ja šī apsūdzība (ar pamatotiem pierādījumiem) par rakstura neatbilstību būtu celta iepriekš, tad es pieņemtu šo argumentu. Bet ja to izvirzīja pēc tam, kad saprata, ka ar izvarošanas mēģinājumu nekas nesanāks, tad piedod, es to neuztveru nopietni.

Jo jebkuru cilvēku var novest līdz nekontrolētām dusmām – jāatrod tikai pareizās podziņas. Tas ļoti motivētu jebkuru opozīciju vēl vairāk izvirzīt melīgas apsūdzības par katru viņiem netīkamu kandidātu. Jo mērķis jau būtu nevis cerēt, ka viņam neizdosies atkratīties no apsūdzībām un varbūt pat ne to, ka izmeklēšana atklās kādu mazāk svarīgu, bet kaut cik būtisku melnumu (kas arī ir nevēlama prakse). Tas būtu tikai par to, kā atrast tās podziņas, kurā viņš zaudēs savaldīšanos. Šādu praksi nedrīkst pieļaut.

“Vīpsnāšana”, “bļaustīšanās” (kuras īsti nebija) “nepiemērota emocionalitāte”, “šķietams temperaments” - utt tomēr pārāk subjektīvi un partizāniski (gaumes izjūtas) kritēriji konstitucionāla tiesneša (ar bagāžā jau iespaidīgu karjeru,t.i., kompetenci augstākajās tiesās) iecelšanai. Tas pats, kā teikt “Tramps ir unfit būt par prezidentu, jo viņa joki pārāk bezgaumīgi” - praktiskajā politikā tas n e k o neizsaka, kur nu vēl tieslietās.

ņemot vērā, ka Fordas apsūdzības bija acīmredzams pēdējā brīža otras puses orķestrēts un īstajā brīdī izlaists hit job, turklāt ņemot vērā pašas situācijas absurdumu (37 gadus veci varbūtēji koledžas gadu ballīšu notikumi!!!) republikāņu senatori izturējās pat samērā iecietīgi. šis beidzot ir pelnīts pēriens demokrātiem, kad pieraduši svaidīties ar tādiem skaļiem apvainojumiem kā “fašisti”, “rasisti” utt