viena lieta ir būt dusmīgam, uz ko mums visiem ir tiesības jebkurā situācijā, kas mūs sadusmo, otra - spēt regulēt savas emocijas, reaģēt adekvāti un ar cieņu. tās ir lietas, kas ir jāmācās, un ir jāmāk, ja vēlas darboties publiskajā sfērā, kur nākas saskarties ar emocionāliem jautājumiem. nav tā, ka izvērtēšanas procesā šis jautājums būtu Kavanaugh pārsteidzis nesagatavotu, viņam bija laiks gatavoties gan savai aizstāvības runai, gan jautājumiem, un spēt to visu tiešām arī pasniegt ieturēti - ko viņš nedarīja. visa tā vīpsnāšana, bļaustīšanās un izvairīšanās atbildēt uz jautājumiem tieši un sakarīgi, tas nav augstākās tiesas tiesneša cienīgi. tas nav pat vienkārša nopietna pieauguša cilvēka cienīgi.

un apgalvot, ka pret Balsey-Ford būtu izturējušies kā pret "svēto govi", nu, tas ir ļoti īpatnējs uzstādījums, ņemot vērā, cik klaji nicinoša attieksme pret viņu bija vērojama no lielas daļas iztaujātāju.