klaja ņirgāšanās pret seksuālās vardarbības upuriem ir tas, kā tika organizēta visa šī izvērtēšana un tas, kā pret šo apsūdzību vispār izturējās daļa no senatoriem. nākšana klajā ar savu traumatisko pieredzi nav nekāda "mētāšanās apkārt" ar apsūdzībām, tā ir milzīga uzņēmība un drosme, ko lielai daļai cietušo parādīt ir grūti tieši tādas ciniskas, izsmejošas un nekritiski noraidošas attieksmes dēļ.

turklāt vispār jau kopumā šai gadījumā svarīgākais nebija noteikt, vai šis vīrietis ir veicis seksuālo vardarbību pret sievieti, kas nākusi klajā ar apsūdzību, bet gan izvērtēt, vai šis vīrietis ir piemērots būt augstākajā iespējamajā tiesneša amatā. un visa viņa uzvedība šai izvērtēšanas procesā ir bijusi pilnīgi neatbilstoša pat parasta tiesneša amatam; viņš ir bijis absolūti nepieklājīgs, iedomīgs un nesakarīgs.

esmu laimīga, ka nedzīvoju ASV un vismaz atklāti nav tā, ka tiesas augšgalā ir lecīgi, piepūtušies kundziņi ar absolūtu nesodāmības sajūtu.