viena lieta ir būt dusmīgam, uz ko mums visiem ir tiesības jebkurā situācijā, kas mūs sadusmo, otra - spēt regulēt savas emocijas, reaģēt adekvāti un ar cieņu. tās ir lietas, kas ir jāmācās, un ir jāmāk, ja vēlas darboties publiskajā sfērā, kur nākas saskarties ar emocionāliem jautājumiem. nav tā, ka izvērtēšanas procesā šis jautājums būtu Kavanaugh pārsteidzis nesagatavotu, viņam bija laiks gatavoties gan savai aizstāvības runai, gan jautājumiem, un spēt to visu tiešām arī pasniegt ieturēti - ko viņš nedarīja. visa tā vīpsnāšana, bļaustīšanās un izvairīšanās atbildēt uz jautājumiem tieši un sakarīgi, tas nav augstākās tiesas tiesneša cienīgi. tas nav pat vienkārša nopietna pieauguša cilvēka cienīgi.

un apgalvot, ka pret Balsey-Ford būtu izturējušies kā pret "svēto govi", nu, tas ir ļoti īpatnējs uzstādījums, ņemot vērā, cik klaji nicinoša attieksme pret viņu bija vērojama no lielas daļas iztaujātāju.

*Blasey-Ford

Pat ja viņa uzvedība izmeklēšanas laikā būtu izgājusi ārpus robežām (es nedomāju, ka bija, tas vairāk izskatās pēc SJW viedokļa), tas, ka viņu apsūdzēja kā nederīgu amatam par izvarošanas mēģinājumu, un pēc tam, kad šīs apsūdzības netika pierādītas, argumentēt, ka viņš tomēr neder, jo ir aizstāvības laikā izaicinoši izturējies, ir latiņas pārbīdīšana. Vispareizākais būtu to ignorēt, lai neradītu precendentu šādai nevēlamai praksei. Kā redzams, to arī senatori izdarīja, jo viņi tomēr ir ļoti nobrieduši un domājoši cilvēki. Tāpēc šī ir domājošu nevis emocionālu cilvēku uzvara.

nē, tādā veidā nenotiek latiņas pārbīdīšana - jo primāri paralēli pieredzei un izglītībai tiek vērtēts tieši fakts, vai kandidātam ir "judicial temperament", tas ir, vai pretendents ir pieklājīgs, savaldīgs, spējīgs demonstrēt empātiju, labs "role model" utt (pilnu sarakstu var atrast gan rakstā, uz ko iepriekš biju šeit ievietojusi saiti, gan arī American Bar Association publiski pieejamajos materiālos), un šīs vērtēšanas laikā tika aktualizēta apsūdzība seksuālā vardarbībā. izvērtēšana nav tiesa par to, ir vai nav Kavanaugh veicis seksuālu vardarbību, turklāt tas pēc būtības pat nav viens no kritērijiem, izvērtēšana ir par viņa kopējo atbilstību amatam.

Ja šī apsūdzība (ar pamatotiem pierādījumiem) par rakstura neatbilstību būtu celta iepriekš, tad es pieņemtu šo argumentu. Bet ja to izvirzīja pēc tam, kad saprata, ka ar izvarošanas mēģinājumu nekas nesanāks, tad piedod, es to neuztveru nopietni.

Jo jebkuru cilvēku var novest līdz nekontrolētām dusmām – jāatrod tikai pareizās podziņas. Tas ļoti motivētu jebkuru opozīciju vēl vairāk izvirzīt melīgas apsūdzības par katru viņiem netīkamu kandidātu. Jo mērķis jau būtu nevis cerēt, ka viņam neizdosies atkratīties no apsūdzībām un varbūt pat ne to, ka izmeklēšana atklās kādu mazāk svarīgu, bet kaut cik būtisku melnumu (kas arī ir nevēlama prakse). Tas būtu tikai par to, kā atrast tās podziņas, kurā viņš zaudēs savaldīšanos. Šādu praksi nedrīkst pieļaut.

“Vīpsnāšana”, “bļaustīšanās” (kuras īsti nebija) “nepiemērota emocionalitāte”, “šķietams temperaments” - utt tomēr pārāk subjektīvi un partizāniski (gaumes izjūtas) kritēriji konstitucionāla tiesneša (ar bagāžā jau iespaidīgu karjeru,t.i., kompetenci augstākajās tiesās) iecelšanai. Tas pats, kā teikt “Tramps ir unfit būt par prezidentu, jo viņa joki pārāk bezgaumīgi” - praktiskajā politikā tas n e k o neizsaka, kur nu vēl tieslietās.

ņemot vērā, ka Fordas apsūdzības bija acīmredzams pēdējā brīža otras puses orķestrēts un īstajā brīdī izlaists hit job, turklāt ņemot vērā pašas situācijas absurdumu (37 gadus veci varbūtēji koledžas gadu ballīšu notikumi!!!) republikāņu senatori izturējās pat samērā iecietīgi. šis beidzot ir pelnīts pēriens demokrātiem, kad pieraduši svaidīties ar tādiem skaļiem apvainojumiem kā “fašisti”, “rasisti” utt