Ja šī apsūdzība (ar pamatotiem pierādījumiem) par rakstura neatbilstību būtu celta iepriekš, tad es pieņemtu šo argumentu. Bet ja to izvirzīja pēc tam, kad saprata, ka ar izvarošanas mēģinājumu nekas nesanāks, tad piedod, es to neuztveru nopietni.

Jo jebkuru cilvēku var novest līdz nekontrolētām dusmām – jāatrod tikai pareizās podziņas. Tas ļoti motivētu jebkuru opozīciju vēl vairāk izvirzīt melīgas apsūdzības par katru viņiem netīkamu kandidātu. Jo mērķis jau būtu nevis cerēt, ka viņam neizdosies atkratīties no apsūdzībām un varbūt pat ne to, ka izmeklēšana atklās kādu mazāk svarīgu, bet kaut cik būtisku melnumu (kas arī ir nevēlama prakse). Tas būtu tikai par to, kā atrast tās podziņas, kurā viņš zaudēs savaldīšanos. Šādu praksi nedrīkst pieļaut.