Pat ja viņa uzvedība izmeklēšanas laikā būtu izgājusi ārpus robežām (es nedomāju, ka bija, tas vairāk izskatās pēc SJW viedokļa), tas, ka viņu apsūdzēja kā nederīgu amatam par izvarošanas mēģinājumu, un pēc tam, kad šīs apsūdzības netika pierādītas, argumentēt, ka viņš tomēr neder, jo ir aizstāvības laikā izaicinoši izturējies, ir latiņas pārbīdīšana. Vispareizākais būtu to ignorēt, lai neradītu precendentu šādai nevēlamai praksei. Kā redzams, to arī senatori izdarīja, jo viņi tomēr ir ļoti nobrieduši un domājoši cilvēki. Tāpēc šī ir domājošu nevis emocionālu cilvēku uzvara.

nē, tādā veidā nenotiek latiņas pārbīdīšana - jo primāri paralēli pieredzei un izglītībai tiek vērtēts tieši fakts, vai kandidātam ir "judicial temperament", tas ir, vai pretendents ir pieklājīgs, savaldīgs, spējīgs demonstrēt empātiju, labs "role model" utt (pilnu sarakstu var atrast gan rakstā, uz ko iepriekš biju šeit ievietojusi saiti, gan arī American Bar Association publiski pieejamajos materiālos), un šīs vērtēšanas laikā tika aktualizēta apsūdzība seksuālā vardarbībā. izvērtēšana nav tiesa par to, ir vai nav Kavanaugh veicis seksuālu vardarbību, turklāt tas pēc būtības pat nav viens no kritērijiem, izvērtēšana ir par viņa kopējo atbilstību amatam.

Ja šī apsūdzība (ar pamatotiem pierādījumiem) par rakstura neatbilstību būtu celta iepriekš, tad es pieņemtu šo argumentu. Bet ja to izvirzīja pēc tam, kad saprata, ka ar izvarošanas mēģinājumu nekas nesanāks, tad piedod, es to neuztveru nopietni.

Jo jebkuru cilvēku var novest līdz nekontrolētām dusmām – jāatrod tikai pareizās podziņas. Tas ļoti motivētu jebkuru opozīciju vēl vairāk izvirzīt melīgas apsūdzības par katru viņiem netīkamu kandidātu. Jo mērķis jau būtu nevis cerēt, ka viņam neizdosies atkratīties no apsūdzībām un varbūt pat ne to, ka izmeklēšana atklās kādu mazāk svarīgu, bet kaut cik būtisku melnumu (kas arī ir nevēlama prakse). Tas būtu tikai par to, kā atrast tās podziņas, kurā viņš zaudēs savaldīšanos. Šādu praksi nedrīkst pieļaut.