...

nedēļas nogalē mēģināju padarīt mazliet kārtīgāku savu visvisādu papīru čupu un uzdūros izdrukām ar kuminjsh savulaik tulkoto SantaRuksusu. Izlasīju, paķiķināju. Biku žēl, ka kuminjsh apnika tas pasākums.

vakar biju uz

Spēles ar mājieniem, divdomīgiem izteicieniem (vēl divdomīgākām pauzēm) un daiļrunīgiem skatieniem var būt ļooti foršas. Tomēr dažreiz tās ir tikai aizsegs/aizbildinājums bailēm riskēt atklāti bez drošības jostas un atkāpšanās ceļa.
Savu reizi der izmēģināt gan vienu, gan otru.

un uz šito, uz šito arī noteikti ir jāiet!

Pa to laiku kamēr strādāju veikalā, nekad nesatiku īgnu vai nervozu grūtnieci. Tas mani pat mazliet pārsteidza. Sievietes stāvoklī, kurām varbūt būtu vairāk iemeslu kā citiem būt viegli uztraucamām un gaidīt saudzīgāku attieksmi pret sevi, vienmēr bija ļoti mierīgas. Pat tādās dienās, kad visi bija īpaši nervozi un viegli aizkaitināmi, viņas bija ļoti, ļoti mierīgas. Laipnas, neparasti iecietīgas pret sīkiem sadzīviskiem negadījumiem, kas notiek sastopoties baram nogurušu, steidzīgu ļautiņu, bezmaz starojošas. Tā, ka ar tādu sastopoties pats paliec mierīgs, laipns un uzmanīgs. Uz brīdi kļūsti cilvēks starp pircējiem/pārdevējiem.
Nezinu, ko es ar šo gribēju pateikt. Tikai tāds novērojums.

ja kolēģis, kurš ir publiski paziņojis "kolēģi nav sievietes" (:D), pēkšņi sāk izturēties it kā es tomēr būtu, tas liekas mazliet negodīgi. Tiem, kuri man patīk es nepatīku; tie, kuriem es patīku, man nepatīk :D

un vēl man ļoti nepatīk atrasties tādu cilvēku sabiedrībā, kuri pret mani ir puslīdz normāli tikai tad, ja jau laicīgi esmu sagatavojusi noskaņojumu "pamēģini tik man kaut ko ne tā pateikt - pirkstiņus atraušu". Stulbi. Varētu tak nodarboties katrs ar savām lietām, bez vajadzības nekomunicējot, un necenšoties nez ko pierādīt.

sasodīts, tā gribās vismaz pabučoties, a vienīgais šobrīd pieejamais simpātiskais vīrietis viena vakara rotaļām nav piemērots, un uz ilgāku laiku es viņu negribu. Eh...

gribēju rakstīt dusmīgu tekstu par to, cik šodien viss ir nelabi, izlasīju krii rakstīto naitmēru vecmeitu ligzdiņā un nospriedu, ka vēl var dzīvot (atviegloti nopūšos)
:)
paldies (tam kurš jau nu atbildīgs) par patīkamām nejaušībām :)