Kad man gribas padomāt par ko skaistu, rāmu un dvēseli veldzējošu, es domāju par
fjoklas reiz pieminēto
izšuvumu.
Bezmaz gara acīm redzu: uz baltas drānas, izšūts ar diegiem tik ziliem
kā siena laika debesis, vecajā drukā un gar malām peonijas
krustdūrienā... Eh...
(kaut kas tamlīdzīgs manā bērnībā karājās omes māsas
mājā. Tur gan bij izšūts "tek saulīte tecēdama" nevis "Te nav nekāda
mauku māja!", kas neliecina neko labu par omes māsas morālo stāju)
Man domāt, ka es arī gribu tādu izšuvumu (tb ne par saulīti, bet to otru);)