Bija man šodien seminārs pie Jāņa Menča. Jocīgi mācīties par 1.-6. klases matemātiku šādā aspektā, bet jutos savaldzināta. Pat nebiju iedomājusies, līdz kādai sēņu pildīšanai tā var nonākt.
Konkrēts piemērs. Ja jūs nopērkat 3 kg konfekšu par 2 eiro kilogramā, tad kā jūs to rakstāt?
3 x 2?
vai
2 x 3?
Nekad nebiju par to domājusi šādā aspektā, bet loģiskā atbilde, izrādās, ir nevis - trīs reizes pa diviem eiro (3x2), bet divi eiro trīs reizes (2x3), jo izvērsti ir uzskatāmāk, ja izskatās šādi:
2 x 3 = 2 + 2 + 2 (katrs no kilogramiem attēlots kā atsevišķs cipariņš), nevis 3 + 3, kas būtu saskaitīt vienu trīseiro ar otru trīseiro. Bet ar jaunajām kompetencēm ievieš jaunu jucekli, kas nozīmēs, ka citādi izteiks darbību vārdos, proti, rakstīs 3 x 2 = 2 + 2 + 2.

Nu vārdu sakot, tur visādi tādi zemūdens akmeņi ar tiem iespējamajiem pierakstiem un risinājumiem. Vesels lērums.
Un pēc tam puspiecos pa tumsu no Imantas uz Ogri cauri korķiem. Nesaprotu, kā jūs to spējat izturēt ikdienā. Tumsu un korķus. Mājās atkorķējot kādu tumši sarkano? Rīt atkal viss šis pats manevrs, rīta korķi turpceļā, pēcpusdienas korķi atpakaļceļā. Liek pārdomāt dzīves izvēles.