gudra sieviete, kura pelna vairāk par vīrieti, kuru turklāt mīl un arī ciena, diez ka nu viņu tā kastrēs – gluži vienkārši, tas (kastrēts v.) nav pašas interesēs.

tas, ka vīrietis var paškastrēties un rīkot izsmalcinātus vājuma demaršus jau ir cits jautājums un iekrīt groziņā "gudrs vīrietis un kāpēc tas viss ir tā." tas, ko savukārt neizrpotu es, ir nevis pieņemts split bills restorānā, bet d-šanās ar padomiņiem, "kāpēc dzert vīnu, ja lētāk un kvalitatīvāk ir dzert spirtu","kāpēc jāvakariņo restorānā, ja mājās ir pelmeņi" un "kāpēc jāiet pie friziera, ja biju tur jau pirms gada." taču tās ir citas tēmas un kas ironiski, nav saistītas ar indivīdu naudas plūsmu atšķirībām, bet ar personisko maindsetu un vērtībām un pret to lāgā nav bauslības, jopčik.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē nu tā jau ir, ka nav vērts vispārināt šīs tēmas, bet jāskata katra indivīdiuma vai divu savienības īpatnības atsevišķi. tomēr, tomēr - apzīmējums "gudra sieviete" ne tikai neizslēdz, bet pat bieži vien implajo papildfunkciju "maita", kuru gan ir viegli apslāpēt pirmā iemīlēšanās skurbulī, bet īlēnu maisā nenoslēpsi. savukārt "gudram" vīrietim ir jāmāk grozīties un ja nav iespējas radīt komforta kokonu ar materiālajiem labumiem, jāsniedz emocionālie (tas par to izcilību un neaizstājamību)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā tos emocionālos labumus šajās diskusijās piemirst, it sevišķi tās, kas mīl uzstādījumus "vīrietim jāpelna vairāk" :) Ko līdz pelnošs vīrietis, ja viņš uzskata, ka ar to ir nopircis tiesības uz bezierunu paklausību? (ne pārāk bieži, bet tādi sižeti parādās visādos forumos, kur sievietes lej gaužas asariņas par grūto dzīvi)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, es, vispār arī uzskatu, ka ja tev nodrošina komfortablu dzīvi, tb uztur, tad drīkst arī prasīt pretī whatever uzskata par vajadzīgu. Tas ir tāpat kā ja es savu bērnu baroju, ģērbju un skoloju, tad varu no viņa prasīt labas atzīmes, uzvedību un kārtību viņa istabā. Kad pelnīsi pats - dzīvosi kā gribēsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot, šis ir labs motivators vienmēr pelnīt vairāk par visiem. a ja nu pretī kāds, kurš tā uzskata.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, sava nauda vienmēr labāk, nekā sveša nauda. TB - es par bagātiem vīriem, bet arī par personisko drošības spilvenu - tb nenonākšanu fin atkarībā.

(Reply to this) (Parent)

this!

(Reply to this) (Parent)

tieši tā!

(Reply to this) (Parent)

nesapratu.

ja Viņš man nodrošina smuku būrīti un ātru bērīti, tad es Viņam nodrošinu kotletes un minetu un rotaļas medmāsiņas tērpā? Okej. Viss skaidrs. Parastā shēma.

Ja man ir lielāks mājoklis, kurš atrodas ērtāk pieejamā vietā un mēs tur kaut kā tipa, kopīgi pavadām laiku, tad Viņš man ko? kvadrātmetru starpību kompensē kādā ceļā? Ko man pienāktos prasīt?

Manuprāt, vienīgais, ko apliecina apgrozāmo līdzekļu apjoms kontos/bezkontos ir apliecinājums personas ieguldījumam savā darbā dotajā mirklī. Un tas (apjoms) nenozīmē, ka kāds šeit ir labāks vai krutāks – viņš vai viņa vienkārši vairāk strādā/izmanto iespējas/zina kā/ grib un vēlas un rīkojas, lai dzīvotu labāk.

Un pelnošās personas uzdevums nav atmērīties pret otru, kurš varbūt strādā zinātnē, medicīnā, wherever, ir tikai sava ceļa sākumā vai tieši finišā – viss viens, tam nav nekāda sakara.

Es eju uz darbu nevis tāpēc, lai pelnītu vairāk, kā persona X vai lai "viņam kaut ko pierādītu", bet tāpēc, lai
a) iemainītu savas zināšanas, prasmes un spējas pret Latvijas latiem un piemēram, nokārtotu tādas un tādas saistības/apmaksātu ikdienas izdevumus;
b) vairotu savas zināšanas, prasmes un spējas, perspektīvā to visu pārdodot par augstāku cenu ar mazāku ieguldījumu.
sjo. Nekā par to, ka kļūt par asāku maitu, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu manu teikto tagad izgrozi un padari par perversu, bet, jā, jebkuras attiecības galu galā var nonivelēt līdz kaut kā apmaiņai pret kaut ko - tu pavadi laiku ar viņu savā smukajā lielajā dzīvoklī - viņš tev sniedz baudāmas mīlas rotaļas un lasa priekšā savus zinātniskos traktātus. TAS nenozīmē obligāti, ka ja tev nebūtu tā dzīvokļa - viņš tev to nedotu. ir vienkārši katram savs preču kopums un vajadzību saraksts un savstarpējās apmaiņas procedūras. un nauda šajā gadījumā ir universālā kārts - džokers ar ko var aizvietot jebko, izņemot, apparently, veselību un mīlestību.

(Reply to this) (Parent)

tā maitu mitoloģija ir kaut kā pastingrāk sažņaugusi seriālu skatītājas un glossī žurnālu lasītājas, kas atkal ne īpaši ļauj noticēt gudrībai in action.

vai arī, čuriki, es nezinu, kas ir maitas. visnotaļ, man nelīmējas kopā "gudra sieviete ar ienākumiem" un maita as i understand that term.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gudrība jau arī ir dažāda. viena gudrība - katru rītu braši veikt pa karjeras kāpņu laidienam uz augšu, cita gudrība - prast savādāk ērti iekārtoties, vai arī abu apvienojums dažādās proporcijās. man vispār šķiet, ka gudrības pamatā ir atrast situāciju that works for you, lai kāda tā būtu.

(Reply to this) (Parent)

Par vīnu un spirtu ir ļoti spēcīga atziņa, pilnībā piekrītu un atbalstu. Patiešām, kāpēc?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es pat teiktu, ka bioķīmiski pamatota un argumementējama vienādojumā "promiles per mililitrs."

(Reply to this) (Parent)

starp citu, mēs te aizviņdien sēžot restorānā (!) pievērsāmies vīna un alus salīdzinošajai matemātikai. rēķinot promilēs uz mililitru, kur spirts ir karalis, dzert vīnu ir štīmīgi vērtīgāk, nekā kapāt vanagu. un nemitīgā skraidīšana atliet arī atkrīt. varbūt jāiet apgaismot traktoristus? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet cenas/veiktspējas attiecībā Vanags tomēr uzvar. Un Vanagu iedzert var tīri normāli, bet Agdamu -- hmm. Vispār neesmu mēģinājis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, salīdzinot nevis cenu pret tilpumu, bet cenu pret piegādāto alkohola procentu, vanags kāš. vai arī vanags maksā ne vairāk par 20 santīmiem litrā un es to no sava augstā plaukta neesmu ievērojusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par kādu vīnu ir runa? Darbaļaužu malbeks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, piemēram.

(Reply to this) (Parent)

Vērojot ļaudis apkārt, rodas iespaids, ka te savienoto trauku princips: kā sieviete sāk pelnīt vairāk, tā pārstāj cienīt (kā gan cienīsi tirliņu, kurš knapi zaķi atnes un zemeņu vācelīti, kad pati mamutu stiepj) - bioloģisko instinktu līmenis, kur saprāta apsvērumiem maza nozīme. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas pats līmenis, kurš to spēcīgāko no alfa tēviņiem uzreiz pēc Mendelsona marša un zīmoga civilstāvokļa aktu reģistrā viņu padara par "lohu-lupatu, kura pienākums ir man sniegt A, B un C.

(Reply to this) (Parent)