Par tām dienaszagļu naudām
Nu re, sen atpakaļ kaut kādos interneta kaktos sagrābstīju gaudas, ka rādjo būm efem un nabas frekvenci atdošot kaut kādam rādjō pieci, kur būšot grēviņš un jaunieši un tam notikumam par godu pat padebīls klipiņš pie dzemdību nama bija safilmēts. Izlasīju, noirgojos un aizmirsu.

Mēs jau te it kā visas šīs tēmas esam izkožļājuši, izgremojuši, no samiernieciskām nopūtām līdz pat klajiem aizvainojumiem tikuši, bet atbildes kā nav tā nav un tagad atkal mazeltov par prieku ir jauni finansējumi vēl apšaubāmākiem projektiem, kuriem gluži tā pat kā Kīn medutiņam apakšā ir pabāzts it kā skaists stāsts un noformējumā izmantots kaut kas no Miera ielas pagrīdes darbnīcām.

Tātad, kas mums ir par rādjō pieci. Sausajā atlikumā par ~700k ir savākuši 8000 by TNS. RCH% tas vispār būtu huiņa aiz komata. To dara varas partijai un „neatkarīgai” žurnālistikai pietuvināti ļaudis, kuri tagad mēģina atrunāties, ka jūtūbē un instagramā, tur gan, tur viņiem daudz laiki un šēras. Laiki un šeras par 700 naudām? Es protams neesmu dižens rādjo biznesa razkruķītājs, vai nozares eksperts, bet kaut kā atceros, kad sāka riktēt rādjodejas, tas kas tagad ēhāer, viņiem tur bija pliks entuzjasms un par septiņsimts naudām neviens pat sapņot nevarēja. A šajā gadījumā ir noticies tieši tā, par ko piktojās indulgence , ir iedots ahūnākais kāposts, lai pašpasludināti eksperti varētu nodarboties ar lietām kas viņiem patīk, justies ērti, rotaļāties un eksperimentēt kā trīsgadnieki smilšukastē un neviens ne par ko neatbild, jo instagramā taču ir laiki. Vai par SAVU piķi tie kedaiņi kaut ko tādu varētu veikt? Nē, jo sava piķa viņiem nekad nav bijis, un tik cik izkrāpj šādos projektos, tik iztērē mansarda dzīvoklīšos un kafejnīcā „Pasēdēt”. Es balsoju par radio pieci finansējuma likvidēšanu un iztērēto līdzekļu piedziņu no projektā iesaistītajiem.

Vēl, uz atvadām. Kaut kur komīšos honeybee uz pirkstiem pierādīja, ka grāmatu var sarakstīt katrs kurš grib, pat ja ikdienā viņš strādā sakņu bāzē par krāvēju. Gluži tā pat kā to bez jebkāda atbalsta ir izdarījis mūsu tautietis Aleksandrs Ruģēns aka Vilis Lācītis. Un dabūjis pat balvu par pirktāko grāmatu, 2010 gadā laikam. Tā kā manis pēc, arī skribentiem nahuj visu jāgriež nost, jo apkārt netrūkst pierādījumu tam, ka var, ja grib un tam nekādus fondus un stipendijas nevajag. Kraujot karfeļmaisus prāts tieši skaidrāks top, domas attīrās un tā tālāk.