Prasts grafomāns, tb., nekādas tur literārās vērtības šajos darbos nav? Ok, pieņemsim. Pirktākās grāmatas statuss tādā gadījumā ir sava veida sabiedrības tupuma indikators? Lai būtu. Bet tad kāda jēga un labums tupajiem nodokļmaksātājiem, ja par viņu naudu kāds saraksta kādu "gudru" grāmatu, ko neviens nelasa? Nu labi, totālas garlaicības mākts bibliotekārs Preiļu bibliotēkā nomocīs un tikai tāpēc, ka visu pārējo jau būs izlasījis. Un kas vispār ir šī mēraukla, kur nosaka vai darbs ir labs? Džeku Londonu ar ilgstoši sūtīja nahuj un viņš staipīja krtupeļu maisus. A te pēkšņi izrādās klasiķis, kamēr tā laika aristokrātisko cigārklubu prātvēderu memuārus nelasa pat bibliotekārs.