Man tagad nenāk miegs, tāpēc sarakstīšu, kas notika sestdien. Konspektīvi, haotiski — bet ja ne tā, tad vispār nekā, labāk kaut kā :-)
— — —
Piecēlos plkst. 8.52.
— — —
Plkst. 10.05 sāku skriet. Aizskrēju no kolhōza cauri Mežaparkam līdz Mangaļsalas mola bākai (pie tās biju plkst. 11.59), apskrēju tai apkārt, un skrēju atpakaļ. Pirmās grūtības radās 27. kilometrā. Tad izvilku no kabatas "Hematogena" batoniņu (vienīgais, kas mani bija līdzi), ik pa laiciņam apēdu gabaliņu, lai tiktu tālāk. Tā arī aizskrēju līdz 11. tramvaja pieturai "Mirdzas Ķempes iela". Malējie kilometri stiepās kā gumijas, arvien garāki un garāki :-)
— — —
Endomondo (mani tur sauc Rūsiņš Kečums, piedraugo droši!) rāda, ka noskrēju 42.95 km, mani Google maps zīmējumi — 42.01 km. Lai nu kā, patiesība ir kaut kur pa vidu, un uzskatīšu 2011. gada 23. aprīli par dienu, kad pirmo reizi mūžā noskrēju maratona distanci.
— — —
Ar tramvaju aizbraucu mājās, uzvārīju auzu pārslu putru, paēdu.
— — —
L. atsaldēja ledusskapi.
— — —
Mangaļsalas pludmale šodien izskatījās vienkārši lieliski sirreāla: ūdens pilnīgi nekustīgs, pilns ar ledus gabaliem; smiltis spožas saules apspīdētas; no jūras nāca migla un apstājās tieši tajā vietā, kur ūdens pieskaras pludmalei, veidojot dūmakas joslu. Ļoti, ļoti patika šis skats. Bez tam migla tik patīkami atvēsināja! Skrienot gar jūru, novilku t-kreklu, ļāvos saulei :-)
— — —
Noskatījos filmiņu "The Tourist (2010)", man patika.
— — —
Aizgāju pāri lielai uz Hesburger'īti, uz vietas apēdu saldējumu (starp citu, garšīgs), paņēmu līdzņemšanai Zivsburgeru un lielos frī kartupeļus, aizstiepu uz kolhozu un tur arī apēdu.
— — —
Noskatījos Rīgas kinostudijas filmiņu "Ābols upē (1974)". Ļoti, ļoti patika. Par filmiņu paldies ostankina, kurš to ielika cibā.
— — —
Aizgāju uz Skaņumežu, izdzēru glāzi ruma ar ledu un laimu.
— — —
Tas tad bāziski arī apraksta manu sestdienu...

Ceturtdiena: 2x junk food; neko nepadarīju.

Piektdiena: darba intervija (parastais bla bla bla + english test); 1x junk food; neko nepadarīju.

FML :-D

Plkst. 11.00 piecēlos.

Tad, iespējams, jauktā secībā:
+ zvanīja no uzņēmuma X, piektdien iešu uz darba interviju
+ pusdienas Kebabs Fix
+ vakariņas McDonalds
+ pastaiga uz/pa Andrejsalas mōlu
+ vakarā uz kolhōzu pa psihz_roniz līniju (tā vispār saka?) bija atnākuši daži cilvēki, ar tiem praktiski nesaskāros
+ psihz_roniz kaut ko springa par skandu likšanu, bet es galīgi nevarēju ierubīties, par ko tāda spriedze, jo pat pašas skandas nau atvestas vēl; vārdu sakot — whatever

Visā visumā neko jēdzīgu nepadarīju. Lielu dienas daļu jutos panīgrs un ne pārāk izgulējies. Kaut gan drīzāk būtu jābūt jautram un priecīgam — jo man ir kur dzīvot un es varu ēst garšīgu barību :)

Ap plkst. 2.30 aizmigu.

Konspektīvi par otrdienas, 19. oktobra, otro daļu

Jāatzīmē, ka visu dienu bija labs, darbīgs garastāvoklis. Daļēji to izraisīja negulēšanas dēļ radusies eiforija, daļēji atvieglojuma sajūta par veiksmīgo sarunu Nodarbinātības Valsts Aģentūrā.

Sāku beidzot kārtot istabu, manas izmētātās mantas. Protams, visu sakārtot neizdevās, bet tomēr izdarīju diezgan daudz.

Atķeksēju vaļā mūzikas centra pulti, kura pārstāja darboties pirms kāda laika. Izrādījās, ka tās baterija ir darboties spējīga, vienkārši bija atlocījies kontakts — pielocīju to atpakaļ un pults atsāka darboties. Panākumi mani uzmundrināja :)

Aizgāju līdz auto.

Aizbraucu uz Depo, nopirku baltu elektrības vadu (2x0,5, maksāja Ls 0,10 metrā), klipšus, 2 baltas konsoles, naglas, skrūves un 4,5 mm urbīti betonam.

Aizbraucu uz Spici, tur paēdu McDonaldā.

Mājās atbraucis, sazāģēju plauktiņu, kurš mētājās gaitenī, ieguvu 2 kvadrātus ar malas garumu 25 cm. Ar konsoļu palīdzību piestiprināju tos pie sienām istabas stūros. Uzliku virsū mūzikas centra skandas un pievilku tām klāt vadus — pa griestiem. Kopumā viss izskatās mēreni kroplīgi, taču turas labi :)

Skaņa uzreiz krietni uzlabojās. Tā ir, skandas vislabāk skan telpas stūros. Domājams, ka nu šī mazā mūzikas centriņa (stc, tas ir Philips MC-M350) ne pārāk dižās iespējas tagad tiek maksimāli izmantotas. Tagad var arī bumsi bumsi taisīt :)

Gulēt aizgāju ap plkst. 2.00 naktī. Pirms aizmigšanas klausījos mūziku. Forši :)

◑ Diena iesākās mazliet paģiraini, no svētdienas Aristoteļa ārdīšanās.

◑ Kaut ko šļaucījos pa istabu.

◑ Te neliels skip — tik pateikšu, ka parkā ar tēju no termosa un pīrādziņiem un labā kompānijā ir ... lieliski :) Stc. apdedzināju mēles galiņu! Un bija tāds skrēju skrēju nokavēju moments — man tā nepatīk, bet tā bija ^_^

◑ Ūbergaršīgas vakariņas!

◑ Kopā ar sursurs un psihz_roniz izdzērām pa glāzei sarkanvīna. Maz es tad zināju, par to, kas notiks tāļāki.

◑ Gaisā uzkrītoši karājās burti "vajadzētu tā kā kaut ko vēl".

◑ psihz_roniz klabinājās kaut ko kompī. Nenojautu, ko tas varētu nozīmēt. Vārdu sakot, kā uz nakts spārniem lidojoši cepumu briesmoņi, ieradās pinjons un sadams. Atnesa 3 pudeles Kagora vīnu un padaudz alu. Paldies jums par izglābšanu no mierīga un garlaicīga vakara :D

◑ Sākās kolhoznieku sēde — psihz_roniz, sursurs, qgmr101, pinjons, sadams. Tālāk kontrole pār situāciju sāka jau mēreni zust.

◑ Vienā brīdī kādam (nerādīsim ar pirkstiem, bet mēs zinām :P) ienāca prātā doma sajaukt alu ar Kagoru. Un tad sanāca tāds Kompotiņš, bļe :-D Dzēriens izrādījās ārkārtīgi baudāms un garšīgs, savādāk jau viss netiktu izdzerts, vai ne :P

◑ "— Дорогой, где ты был? — Бегал! — Но почему твоя футболка сухая и совсем не пахнет?" (te klipiņš).

◑ Nez kāpēc visi sāka bļaustīties, kaut arī telpā bija kluss :-D pinjons pastāstīja Tīreļpurva šausmu stāstu par sniegiem, kurpēm un meklējumiem.

◑ Atnāca ciemos kaimiņi no apakšējā dzīvokļa — M. un K. Ar aizdomām skatījās uz piedāvāto "kompotu", taču dzēra gan :D

◑ Tad kolhoza delegācija devās apciemot apaksējo dzīvokli — baigi interesanti un forši bija. Daži cilvēki gan bija pārsteigti, kad tika izrauti no gultām, neko nesaprata, mulsa :-D

◑ Ko lai pasaka par nākošo rītu — bija mazliet grūti :P It īpaši mirklī, kad paostīju vakardienas kausus — tur vēl bija tādas rōzā putiņas — tas bija šausmīgs brīdis :D

☥ Boulings kopā ar sursurs, psihz_roniz, L.
☥ Diezgan spontāns filmu un alus vakars kolhozā: es, psihz_roniz, L., K. Filmiņas:
— Trainspotting (1996)
— Requiem for a Dream (2000) — pat apraudājos mazliet :'-)
— The Big Lebowski (1998) ^_^

Esmu mazuliet apreibis no filmām un alus... :-)

☆ daudz velo braukšanas — skat. nākošos 3 puntus
☆ promenāde un putnu tornis
☆ Bolderājas mols (1. reizi mūžā)
☆ mācīšanās braukt pa Rīgas ielām ar velo nevis ar 21 km/h, kā biju pieradis, bet 25, 27; nevis pa ietvēm, bet pa braucamo daļu
☆ Druvas saldējums un jaunas receptes, jauni produkti
☆ izrādās, ka Skype ir iespēja rediģēt un dzēst sarunas ierakstus (doooooh)
☆ dzīvē jaunas garšas, jaunas sajūtas un un un ... — ^_^

☯ Pamodos plkst. 5.15 — bez modinātāja! Sen tā nebija bijis. Vienkārši sajutu, ka esmu pamodies un ir labi, un gribas celties un doties darīt kaut ko foršu! Miegs arī bija perfekts. Varbūt bija sapņi — bet tos neatceros.

☯ Noskrēju 5,6 km — par brīnumu, nebija grūti, kaut arī 20 dienas nebiju skrējis, un tika diezgan pamatīgi mests pa lampu. Varbūt tomēr rudenī pieteikties un kādu pusmaratonu tomēr mēģināt noskriet? Decisions, decisions, decisions :P

☯ Auzu pārslu putra šorīt sanāca garšīga (kā vienmēr).

☯ Rīta prieks — psihz_roniz salikusi draugos galeriju ar upjošanu un ar piektdienas ballīti. Smuki, gan pirmais, gan arī otrais :-)

☯ Šonedēļ esmu kolhoza dežurants — atbildu par koplietošanas telpu tīrību — jāšrubī!

☯ Kārtoju savu istabu. Visādi sīkumi, papīrīši, lietas bez vietas. Tas nau dao. Tas nau dzen. Bet būs :-) Savādāk — kā lai pasaku cilvēkiem, ka man patīk minimālisms un kārtība, ja pašam krāmu kaudzes visur mētājas LOL. Doma jau ir atfiltrēt vajadzīgās lietas, un nevajadzīgās nolikt tālāk no acīm.

☯ Rudens, rudens, rudens; pirms dažām dienām pilna friendliste bija ar "rudeni". Konstatēju, ka vakar izkārtās drēbes nav vēl izžuvušas — jā... vasaras karstumā tās žuva viens un divi. Tātad, rudens ;-)

☯ Pusdienās plānoju pagatavot pats savus burgerus! Man noteikti sanāks vismaz tikpat lieliski, kā Hesburgerā!

☯ Skatos internetos uz Gandra alpīnisma torni un saprotu, ka tuvākajā laikā jādodas uz turieni. Man taču pat ir pašam sava virve un drošības sistēma! Jāpameklē, šķiet, ka man vajadzētu būt arī Gandra klientu kartei — bet pateicoties punktam par nesakārtoto istabu (un lietām haosā), tā īsti nezinu! Man nepatīk nezināt, man nepatīk neskaidrība!

☯ Ir tik lieliski piecelties agri — jo tagad man vēl visa diena ir priekšā :-)

☥ No rīta pamodos ar milzīgu tukšumu sirdī. Bija tā, kā parasti no rītiem — it kā izsūknēts gaiss no krūtīm un žņaudz. Tie ir nepadarītie darbi un nepareizās rīcības (kļūdas attiecībās ar cilvēkiem), nekas īpašs, vārdu sakot. Kad sasniegs kritisko robežu, tad notiks lūziens, kā vienmēr, un visu atrisināšu! Bet agrāk gan nē. Kā vienmēr. Par laimi, šai triviālajai vainai ir izdomātas lieliskas zāles — alkohols :-) Ātrā tempā izdzēru divas Lāčplēša Dzintara alus bundžiņas (un ierakstīju par to cibā), kļuva labāk, DAUDZ labāk :-)

☥ Devos uz Nodarbinātības Valsts Aģentūras rīkoto klientu informācijas dienu. Pa ceļam iegāju Hesburgerā, ātri notiesāju burgeri, frī kartupeļus un baltu kafiju.

☥ Tātad ierados Zinātņu akadēmijā apmēram plkst. 10.05. Informācijas dienā principā pastāstīja to pašu, ko pirms tam biju izlasījis NVA mājas lapā... Un man iestājās tāda fiziska labsajūta — es pat teiktu, orgasms — alkohola un barības vielu ietekmē. Nu tāda labsajūta, ka varētu skaļi murrāt. Sēdēju krēslā un uz dažiem mirkļiem jutos kā Bernards no Black Books — This is fantastic! I'm in heaven.

Blakus bija apsēdies mazliet savāds vīrietis. Nosēdies tā, ka prezentāciju ekrānu viņa skatam aizsedza kolonna. Vīrietis izskatījās tāds normāls un tā, bet ik pa brīdim dīdījās. Jocīgais :-D

Prezentācijai beidzoties, satiku Elitu, ar kuru iepazināmies pašapziņas veicināšanas kursos.kini, iespējams — Tu atceries viņu. Tāda smaidīga. Runāja par rudeni, par to, ka laikam tomēr sagribējies ir strādāt.

Kad gāju laukā no Zinātņu akadēmijas ēkas, sākās stiprs lietus un krusa. Stāvēju piespiedies pie kolonnas un baudīju. Mazliet samirku...

☥ Tad aizgāju mājās. Pa ceļam vēl paēdu McDonaldā, BigMaku, kā vienmēr... Gribējās. Alkohola reibums jau bija pārgājis.

☥ Jau pirms laba brīža biju piefiksējis, ka auto nez kādēļ šķība stūre — taisni braucot, jāstūrē tā kā mazliet pa kreisi — aizbraucu uz servisu saregulēt savirzi. Ls 15,00. Cerams, ka nepārmaksāju? Kamēr auto tika apkopts, pastaigāju pa Indrānu ielu un Pokrova kapiem... Interesanta vieta. Ar to stūri sanāca tā — savirze patiešām bija mazliet izsista, to saregulēja, bet tagad stūre ir mikroskopiski mazliet šķība uz otru pusi — bet nospļāvos — lai paliek. Tas netraucē.

☥ Tad atkal vairākas stundas brutāli vienkārši neko nedarīju. Tupi izmetu savu laiku. Tas tā bieži gadās pēdējā laikā.

☥ Vakarā šausmīgi sadzēros alu. Atnāca (atminās) ciemos sursurs. Atnesa popkornu :-) Noskatījāmies jauko filmu The Darjeeling Limited (2007). Un mazliet "Planet Earth" (2006) Šķiet, vēlāk vēl sāku mazliet par daudz muldēt :P

☣ Uz vakarpusi diezgan stipri sadzēros alu.

☣ Izdarīju vienu lietu no darāmo lietu saraksta — aizvedu velo uz darbnīcu (Trase, uz Tērbatas ielas; šī izskatās, ka ir tuvākā velo darbnīca). Salaboja bremzes un uzlika jaunus pedāļus (kreiso biju salauzis).

☣ Būtībā, neko nepadarīju. Nu, vispār.

☣ Ā, vēl manu (manas un ex.) kāzu bildes. Jā. Izskatīju tās; vairākas reizes. Galvā mirgoja jautājuma zīmes...

☣ Vēl kaut kādas lietas, bet neatceros, kas īsti... nu, apmēram tas, kas iepostēts tajā dienā... nav vajadzības atkārtoties.

☢ Pamodos turpat, kur biju nolikts-ies gulēt. Piedzīvoju kārtējo laiskuma orgasmu — kad prāts ir kristālskaidrs, un ķermenis atslābis, un nekur nau jāiet, un ir rīts, un ir tik labi. Naktī man bija vairāki ļoti kvalitatatīvi — reālistiski un... reāli murgi, pat pats pabrīnījos.

☢ Pa nakti kontaktlēcas biju ielicis tējas krūzītēs, ūdenī. Vispirms bija sajūta, ka tās ir... hmm? sausas — acīmredzot kontaktlēcu šķidrums ir labāk piemērots k-lēcām nekā ūdens.

☢ trouble iedeva man pārtiku. Daudz pārtikas. Barības vielas. Delikateses. Paldies! Varbūt mazliet vielu pārdomām!? ;-)

☢ Aizgāju mājās. Neko nedarīju.

☢ Palika ap sirdi tā, nu tā, nu tā pavisam savādi. Aizgāju līdz auto. Iekāpu. Aizbraucu uz tirdzniecības centru Olimpija. Paēdu Hesburgerā. Kļuva labāk ap sirdi.

☢ "Olimpijas" 2. stāvā ir tāda kā izstāde — liels Rīgas centra makets. Pavadīju tur kādas 15 minūtes. Saprotat, tādas īpatnas sajūtas raisās. Kamēr es te par to apakšlīmeni ņemos — nu, ko paēst un tā, tikmēr cilvēki domā par arhitektūru, par pilsētu plānošanu, taisa milzīgus, skaistus maketus! Saprotiet — tie ir dzīvnieciski pamatinstinkti vs. intelekts! Kaut kā ļoti aizrāva. Norāva jumtu. Ka tā var. Ka var domāt, plānot, nevis tikai eksistēt! Tik forši tajā maketā atrast pazīstamas Rīgas vietas — tas ir tik daudz reālāk par Google Maps... Ļoti iespaidīgs makets. Milzīgs!

☢ Turpat Rimi iegādājos alu, auzu pārslas, putru. Sviestu.

☢ "Olimpijā" ieraudzīju to pašu saldējuma vīru. Uzreiz atcerējos, kā kopā ar deloveja_kundze mācījāmies braukt ar auto. Un zināt ko? Pilnīgi neapzināti pasmaidīju :-) Tātad tā bija jauka un pozitīva pieredze.

☢ Iesēdos auto. Izmetu pāris haotiskus līkumus — bez mērķa; spaidīju pedāļus un grozīju stūri — neapzināti... dīvaini... neko nesaprasdams, kas notiek... Pabraucu garām jaunajai bibliotēkas ēkai — viņi ar to jau ir tikuši reāli uz priekšu! Tā sāk izskatīties gatava! Tad aizbraucu līdz Salu tiltam, nobraucu uz Zaķusalu, novietoju auto netālu no TV torņa. Turpat stāvēja kādi 5 auto, 3 no tiem bija atveduši pastaigās sunīšus, bet divos pārīši darīja savas pārīšu lietas.

Ieliku kabatā alus bundžu un kājām aizgāju līdz Zaķusalas augšgalam. Atvēru alu. Dzēru alu, sēdēju Daugavas krastā... Es tā nevarētu teikt, ka es domāju. Drīzāk nedomāju... Aizgāju atpakaļ uz auto, skatījos uz TV torni.

Man autoskolā mācīja, ka 0,5 promiles no viena alus nau... tā nu, īsu brīdi apsvēris domu turpināt dzert alu un nakšņot turpat auto, tomēr saņēmos. Aizbraucu atpakaļ uz Miera ielu, noliku auto šķērsielā. Lai stāv.

Un jā... palika mazliet vientuļi par to, ka man nav, kam piezvanīt, pateikt "braucam uz Zaķusalu, TAGAD", un saņemt atbildi "Jā!"

☢ Atgriezos atpakaļ Brīvības ielas dzīvoklī... īsti vairs neatceros... laikam dzēru alu... Kaut ko postēju tepat cibā, kaut ko nenozīmīgu.

☢ Tāda lūk pirmdiena.

☆ Pamodos plkst. 9.00. Necēlos, vienkārši mētājos gultā līdz plkst. 14-tiem.

☆ Kādas 4 stundas tupi šķirstīju internetus un darīju vēl kaut kādus nenozīmīgus sviestus.

☆ trouble atsūtīja īsziņu, es atbildēju, vārds pa vārdam — trouble uzaicināja mani ciemos noskatīties filmu (es tobrīd vēl nezināju, kādu, bija intriga). Piekritu — sākotnēji biju domājis truli un aizraujoši neko nedarīt līdz gulētiešanas brīdim, tāpēc man, protams, bija grūti izlemt, vai iet, vai arī ne.

☆ Iegāju dušā, paēdu Kebabs Fix, Rimi (nopirku 3 alus un cepumiņus, laikam vēl nebiju pamodies; skaidrs taču, ka bija jāņem R & C & L ^_^ — nu vot nepaklausīju instinktam, bet kāpēc!?).

☆ Tātad @ trouble noskatījāmies filmu Tenacious D in The Pick of Destiny (2006) — filma episki kruta! Reāls MUST SEE! Rokopera, mūzikls un komēdija vienā flakonā!

☆ Filmas vidū kļuva skaidrs, ka 3 ali tāds nieks vien ir, aizdevāmies uz tuvīno veikalu pēc 6 bundžām Lāčplēsis Premium. Un biezpienmaizītes. Un cīgām.

☆ Pēc filmas noskatīšanās sākām darīt TO. Kas TAS bija, to nodefinējām — nosaucām vārdā — tikai nākamajā rītā. Tātad, KO mēs īsti darījām? trouble ir diezgan sakārtota, liela, jauka un daudzpusīga mūzikas kolekcija. Un lūk, trouble atskaņoja šādu grupu dziesmas — The Doors, The Who, INXS, Nirvana. UN internetos sameklējām šo dziesmu vārdus un aurojām līdzi. Tas bija tik forši!!! Sajūtas bija interesantas, jo:
1) par The Doors un par The Who vispār biju tikai dzirdējis Godmaņa raidījumos (nē nu OK, biju kaut ko dzirdējis, bet nezināju, ka tie ir viņi);
2) burtus INXS biju redzējis vidusskolā uzrakstītus uz tualetes sienas, nezināju, ka tā ir mūzikas grupa;
3) Nirvanai ir TIK EPISKI dziesmu vārdi, piemēram tām pašām 1000 reižu dzirdētajām dziesmām "Smells Like Teen Spirit " (vārdi) un "Lithium" (vārdi). Man tas bija atklājums. Bez maz vai jākļūst par Nirvanas fanu!! Nu, kaut vai šis, no Lithium: "I'm so happy 'cause today / I found my friends / They're in my head".

☆ Tika atskaņotas arī daudzas citas dziesmiņas — kurš gan spētu tagad to playlisti atjaunot, bet bija tāda diezan eklektiska! Un skaļa. Un forša!

☆ Tātad, es domāju, visi saprata, ka iepriekšējos punktos minētais TAS bija dziesmu līdzdziedāšan-aurošana, jeb KARAOKE :-)

☆ Pagalmā ņaudēja kaķis. Regulāri. Ar klusuma starplaikiem. Tas ir būtiski!

☆ Vakara beigās, tā ap plkst. 3.30 no rīta jutos paguris un nevēlējos vairs nekur doties, un trouble bija tik laipna, ka nelika man gulēt kāpņu telpā, bet gan uz ērta power-dīvāna. Miegs bija lielisks, redzēju vairākus ļoti kvalitatīvus un reālistiskus murgus :-)

☆ Secinājumu daļa. Ja tā saka, ka par cilvēku var spriest pēc viņa(s) iecienītajām filmām un mūzikas, tad ir tā, ka par trouble neko nevar saprast — ļoti daudz aspekti! To, cibiņi, sauc par daudzpusīgu persōnību. Esmu samulsis. ^_^

Pirms mirkļa pavadīju G., kurš dodas uz ārzemēm, vēl pirms dažiem mirkļiem sursurs un A. Man ir miegains garastāvoklis (tā saka?), taču pirksti drukā :-)

— — —

Tātad, konspektīvi, par piektdienu, 20. augustu.

Pamodos plkst. 6.30. Pamosties bija viegli, jo vakar patiešām biju aizgājis gulēt tā ap plkst. 20.15. Pēc tam vienkārši atlaidos pagulšņāt līdz plkst. 15.00... Aizgāju uz Kebabs Fix pusdienās un tā kā grasījos vakarā paskatīties filmiņu "Beavis and Butt-Head Do America" (1996) un pabraukāt ar G. ar divriteņiem, vienvārdsakot mierīgi un somewhat nūģiski (ok, nē) pavadīt vakaru.

— — —

Taču! Vārds pa vārdam, darbs pa darbam, un mūsu dzīves vietā radās ballītēeeee psihz_roniz saorganizēja spontānu ballīti! Ieradās godājamie viesi: psihz_roniz, es pats (qgmr101), G., sursurs & A.; trouble un kaukau. Bija jautri — detaļas neatstāstīšu, nākošreiz nāciet paši :-)

Cik atceros, vienā brīdī jandāliņš vienkārši pārvērtās par plosīšanos, man šķiet, ka plosīja mani — bet tika visiem =)

— — —

Biju ļoti pārsteigts par sursurs, biju viņu iedomājies pavisam savādāku!!!

— — —

Zaudēju vienās mazās derībās psihz_roniz!!! Jā, pakāsu, un vārdu turēšu — 2 bekas ir Tavas, psihz_roniz!

— — —

Godīgi sakot, īsti nezinu, ko par visu šo padomāja kaukau %-), bet man bija prieks, ka viņa ieradās!

— — —

Rīta gaismu sagaidīju {ne}miera ostā pie trouble, klausoties Сплин un dzerot tēju... un mazliet runājoties... un mazliet dejojot... un ēdot cepumus... līdz pulkstenis rādīja, ka nupat ir mans laiks doties mājās.

— — —

Mājās sastapu tikko modušos sursurs un A.; pavadīju viņus; tad padzērām balto tēju ar G. un arī viņam pienāca laiks doties ceļā.

— — —

Man nāk miegs un eju gulēt. Ir sestdienas plkst. 9.22.

— — —

Ko es par visu šo augstākminēto domāju? Domāju, ka tas bija AWESOME :-) — un vispār... ēm... DOMĀJU, ka izdomāšu, kad modīšos!

Izgāju laukā, uz Kebabiem paēst. Konstatēju, ka šortos un t-kreklā ir vēsi. 15 grādi esot. Pēc tam vēl nopirku maizītes un eklērus.

Apskatījos, kā lietū uz ielas stāv mazs, mazliet spilgts auto, tas tā arī nav kustināts, kopš svētdien atbraucām no Liepājas. Auto ir, bet negribas nekur braukt...

Noskatījos Futurama s06E09 A Clockwork Origin — šī ir ļoti jauka sērija, par evolūciju un kreacionismu, tā mīļi :-)

Nāk miegs, jūtos miegains un mazliet īgns. Iešu gulēt jau tagad, tātad ap plkst. 20.00.

Padomāju un konstatēju, ka nu jau kādas 2 nedēļas neesmu gājis gulēt skaidrā prātā, pirms miega allaž tika iepļauti vismaz pāris ali, vai arī kas vairāk un kas stiprāks. Šodiena tātad būs pārmaiņu diena. Šodien neesmu dzēris...

Pārmaiņas vienmēr atnāk pašas — tad, kad ir pienācis īstais pārmaiņu laiks :-)

Sākšu ar to, ka šobrīd viss šķiet šausmīgi rēcīgs LOL, pilnīgi kūstu no laimes un smiekliem. Bet nu, konspekts paliek konspekts, LOL, ROFL, ahhh...

Tā. Mieru.

Tātad, ar kādu simbolu apzīmēšu konspekta punktus? Lai iet šis: ☑ (ček), (ČEK), (ČEK, bļe :-)

☑ Tātad. Ap plkst. 20.00 manī sāka knosīties nemiers. Pirms tam bija nīgrums; nīgrumu iznīcināju ar pāris alus bundžām; tā vietā iestājās vēlme kaut ko darīt. Bija skaidrs viens — jāiet uz Ļeņingradu, jo tur šodien ir Otava Jō :-) Iegāju dušā; uzvilku vecās džīnas un vienīgo tīro un sauso T-kreklu. Kolhōzā jau bija sācies kokteiļpasākums, apsveicinājos ar viesiem, pabeidzu dzert 2. alus bundžiņu un aiznesos lejā pa kāpnēm, uz Ļeņingradu, jē! Parasti pēdējā laikā austiņās klausos skumji pārdombagātās dziesmas, bet šoreiz uzliku agresīvo The Prodigy — Poison! Enerģija sāka strāvot!

☑ Ahh, kā man gāja Ļeņingradā? Ō! Tātad, Otava Jō spēlēja kā zvēri; reāli močīja! Ļeņingradā bija pilns ar cilvēkiem, kā siļķes bundžā! Un lēkājām! Lēkājām!!! Man T-krekls un džinesenes izmirka cauri slapjas — no sviedriem!!! Ahh, lēkāšana bija laba! Iedomājieties — cilvēki saspiesti kā šprotes bundžiņā; karsti; gaisa nau; un visiem tik ļoti patīk Otava Jō, ka jālēkā! Ahh! Tik forši!

☑ Ļeņingrada no cibiņaspekta! Oj, šis ir riktīgs labinieks, bet man sāk jukt :-). Tātad. Satiku komeeta_naak (satriecoši jauka, kā vienmēr), klemans (te manas domas dalās... arvien vairāk... rekursija un uzkāršanās un izlidošana; tā gadās, kad saskaras ar citu planētu iemītniecēm), santech (parunājām par velo lietām); dzeina (forša), src (savā elementā). Pie kam ne kopā. Atsevišķi, tā varētu teikt :-D

☑ klemans savāca pašvaldības policija :-D par to, ka ar stikla glāzi atradās uz ielas pretī Ļeņingradai!! LOL :-D Jo tur varēja savākt dajebkuru, visi tur laukā koda, piemēram es turpat blakus stāvēju ar alus glāzi rokās, bet savāca klemans :-D Vēl viens pierādījums tam, ka pašvaldībnieki nau pidari, nepiepisas vīriešiem, bet gan ir īsti džeki, tikai sievietēm pievērš uzmanību :-D

☑ Otava Jō spēlēja 2 piegājienos, katrs no tiem apmēram 45 minūtes, bija super! Vienkārši lieliski!

☑ Ļeņingradā izdzēru 2,01 alus (paldies par to 0,01, to man tobrīd VAJADZĒJA) un 3 rumus ar kōlu (jo viņiem salūza alus kūleris LOL).

☑ Mazliet par ēteriski smalki svarīgo, to, kas nau tā kā brutālas ikdienas varā... 1) satiku L. (viņa manās un manas ex kāzās spēlēja flautu un dziedāja [jā, man bija īsteni patosīgas un snobiski elītas kāzas, ja negribējāt to zināt], šausmīgi talantīga un jauka jauna sieviete; es teiktu — eņģelis. Izrādās, ka eņģeļi dzer alu, esmu šokā) 2) kā zelta diegs cauri vakaram vijās [noslēpums] sūtītās īsziņas — tās bija 2, bet ... bet tik ļoti brutāli jaukas :-D

☑ Pēc tam Ļeņingradā sāka spēlēt Rudaks; mazliet palēkāju (pie Jumpravas dziesmas... jūs zināt, tās, kur "inteliģenti atvodoties ... vienā līmenī ar skursteņiem un pelnu traukiem". Tad devos, hmm... gandrīz mājās :-)

☑ Aizgāju uz Nabaklabu. Tur bija Balkānu vakars! Uz televīzoriem Kusturicas filmas, bet deju zālē tāda paša stila mūzika!!! Ahh! Kā es tur pielēkājos!!! Satiku jauku meiteni Aiju, kura ir no Liepājas un ir pārbraukusi uz Rīgu, un viņai patīk industriālā mūzika!!! Izsūcu jauku alus glāzi — tik jaukā vakarā kā šis, tā bija laba ideja ;-)

Un tagad drumroll... psihz_roniz atkal ņirgs par mani... vārdu sakot, pēc stundas ilgušas kopīgas lēkāšanas (Aija reāli lēkā gandrīz tikpat aktīvi kā trouble, un tas izsaka DAUDZ) un pusstundas sirsnīgām čillauta sarunām... es Aijai pateicu sirsnīgu "atā" un devos prom. Pat bez telefōna numura... Es nezinu, kāpēc! Nu tā ir mana iekšējā būtība acīm redzot, jo mēs viens otram patikām! Ahhh!!! Jā, es esmu nelabojams!!! Principā tikai tagad iedomājos — akdies, cik lielsks sekss mums varētu būt bijis, ja mēs abi tādi izturīgi lēkātāji!!! Ahh, pēc kara jau es gudrs, tāpat kā visi :-P Bet, ja tā padomā... kad es sadzeros alkohōlu, es sāku runāt taisnību, tā nāk no manām dvēseles dzīlēm... un acīmredzot arī mana uzvedība tad ir patiesa un reāla, tāda, kāds es esmu... tad jau sanāk, ka tam, kas es patiesībā esmu, seksu nevajag!?? Tā nevarētu būt! Ļoti savādi! — bet nu labi, tā jau tikai tāda filozōfēšana :-D

☑ Aizgāju uz McDonalds — iegādāties BigMac, un stāvot rindā, runāju ar meitenēm par McDonalds barības īpatnībām, tas ir vienkārši ārprāts, cik ļoti cilvēki uzskata, ka McDonalds esot neveselīgs — OMG!!! Darīju visu, lai ar reālu faktu atstāstu pierādītu pretējo! Un, visu laiku gribējās smieties, man bija tik labs garastāvoklis :-)

☑ Savu BigMacu aizgāju ēst pie Operas skvēra strūklakas, tur parādījās tāds bomzīga tipa vīrietis, gribēja naudu, lai būtu par ko ēst; haha, naudu viņam nedevu, bet pusi no BigMaka gan :-D Izskatījās priecīgs, stāstīja man par savu dzīvi kaut ko, bet man jau pox tā pa lielam :-D Rādīja savus 7 saubagotos santīmus; es piedāvāju viņam tos iemest strūklakā, jo principā 7 santīmi ir nekas, kāda nax starpība kur tie paliek, bet šis nemeta gan :-D

☑ Gāju mājās pa Brīvības gatvi; pretī Ministru kabinetam, tur, kur telts ar protestētājiem starp kokiem... tur stāvēja galds, uz galda trauks ar āboliem un elektriskā tējkanna, ciilvēku nevienu neredzēju; pacienājos ar 3 āboliem %-D... gribēju pievākt arī tējkannu, bet mums kolhozā jau tādu nevajag, mums ir pašiem sava :-D Āboli izrādījās garšīgi, saldi!

☑ Vēl joprojām ļoti labs garastāvoklis, visu laiku smiekli nāk :-D

☑ Iešu gulēt ap plkst, 4.45. Piektdien (OMG, šodien) braucam uz Liepāju, oh wait, kurš gan būs pie auto stūres, un kuram tā kā šovakar nevajadzētu bijis šausmīgi sadzerties :-D

☙ Saņēmu auto no servisa. Bija nogļučījis strāvas regulētājs (tāds mazs štrunts, to skrūvē kaut kur pie ģeneratora), starp citu, jau otro reizi. Iepriekšējo reizi tas bija pirms kādiem 2 gadiem, tātad tagad vismaz tikpat ilgi būs miers :-)

☙ Aizbraucu uz tirdzniecības centru Rīga plaza (lai notestētu auto, lai paēstu, lai nopirktu alu). Mazliet norāvās man jumts, jo tur viss tik sterili tīri eiropeiski digitāli moderns — un tad vēl tie caurspīdīgas plastmasas krēsli ēdamzōnā, vispār снос башки :-) Jā, man patika, nenoliegšu. Ēdu kebabos, nopirku alu — sešas Dzintara bundžas un plastmaseni, kas nosaukta rēcīgajā vārdā Bocmanis.

☙ Ierados mājās. Ilgi domāju, kāds dzēriens būtu piemērots tik jaukam vakaram kā šis? Izlēmu, ka glāze atspirdzinoša alus būtu tieši laikā %-)

☙ Tika izlemts doties uz Fontaine Festival 2010 - 13, 14 Augusts. Un pie tam, lieliskā kompānijā!

☙ Noskatījāmies filmu Black Cat, White Cat (1998). Es šo filmu kaut kad biju redzējis... bet atklāju, ka nebiju to redzējis!!! Lieliska! Plānā nākošā Kusturicfilma ir Underground, to ieteica. Esot vēl episkāka! Alus.

☙ Ap plkst. 21.00 (īsti precīzi nepateikšu) sākās kokteiļu vakars — alum tika pievienots šampanietis. Tas momentāli noskaidroja domas, padarīja situāciju totāli kontrolējamu — vārdu sakot, jauks, atspirdzinošs dzēriens — on a nice day like this — , kā kumeļa spēriens pa žokli ^_^

☙ Ļoti jauka tālruņsaruna; jau kaut puse no tiem atslēgvārdiem, kurus atceros no šīs sarunas, patiešām tika pieminēti, tad man vairākas nedēļas jāstaigā tagad samulsušam :-D [..] Un vispār esmu hmm, apsēdināts — jo... ne katru dienu sanāk sarunāties ar jaunu sievieti, kura ir gudra, izskatīga UN sakarīga! Vēl piebildīšu, ka vai nu mani āzēja, vai arī man ir sākušas rasties tā saucamās viltus atmiņas — abi šie varianti ir pietiekoši jancīgi, ja tā padomā :-D

☙ Gulēt aizgāju ap plkst. 5-iem, vairāk jau uz 6-u pusi. Īsti nezinu, kāpēc tik ilgi biju augšā, es... šādu jautājumu es nevaru atbildēt ar racionālu atbildi. Arī iracionālu ne.

☙ Noslēgšu ar mantru: ☮ Проще, легче, выше, веселее! /Константин Сергеевич Станиславский/ ☮ — jeb, kā mūsdienās saka: WHY SO SRS? :-D

Šodien, šobrīd es jūtos gaišs, viss manī vibrē priekā un laimē, tāpēc ir nedaudz ... sarežģīti domāt, bet nupat jau ir ļoti pat jauki. Tā sanāks, ka šovakar ir liela iespēja dabūt auto atpakaļ no remonta, tāpēc es it kā nevaru tagad piedzerties. Masturbējošā savas spoži sapistās un dziļi jēdzīgās, veltās dzīves konspektīvo apskatu drukāšana ir nākošā labākā lieta aiz alkohola lietošanas, tāpēc, tātad, par vakardienu un šodienas nakti.

☆ Pamodos ap plkst. 10-tiem, jo zvanīja mobilā telefona atgādinātājs. Piezvanīju auto elektrības specam I., sarunājām, ka šodien auto vedu remontēt; duša; atradu dažus sausiņus un tās bija manas brokastsi. Ap plkst. 11.20 aizvedu auto uz servisu — remontēt ģeneratoru, kura niķi pēdējā laikā sagādāja divus jaukus, amizantus brīžus.

☆ Pusdienas paēdu Fabrikā, kas Čaka ielā. Iegāju frizētavā, tika saīsināti mani mati. Nopirku jaunas mēneša kontaktlēcas.

☆ Pa ceļam uz mājām iegriezos Maximā — nopirku saldējumu un 2 alus bundžas. Alus bundžas ir labas, labākas par pudelēm, jo ir vieglas un tās pēc izlietošanas var mest pret sienu, tās nesašķīst un nau jāķēpājas ar stikliem.

☆ Atnācis mājās, skatījos Youtube filmiņas — daudz, daudz pēc kārtas, vairāk mūziku, piemēram Boards Of Canada — Buckie High (mazliet rauj nost jumtu). Izsūcu abus aliņus.

☆ Guvu mazu atklāsmi, skatoties uz savu istabu, kura ir pārvērtusies (es to esmu pārvērtis) pilnīgā haosā. Mani biedē ne jau šis mans tagadējais dzīves veids, bet tas, ka šāds dzīves veids nav piekopjams mūžīgi, tas agrāk vai vēlāk beigsies. Droši vien pirms man tomēr pieleks, ko īsti es vēlos darīt ar savu dzīvi... Jo man nepielec. Man joprojām nepielec. Es vēl joprojām karājos kaut kur pa vidu, un nekur netieku. Es saprotu, ka mana vīzija par to, ka es vakaros dzeršu šņabīti un skatīšos uz Drombrovska (pieņemsim) portretu pie sienas un raudāšu no laimes — ka šī vīzija var arī piepildīties (skat. romānu 1984). Bet man... bet man kaut kā negribas tā. Man gribas tā, kā uzrakstījis Kučinskis, par dzīvo dzīvi un sadarbību un domāšanu un cilvēciskiem kontaktiem un laimi, saprotat? Bet man nesanāk. Es pats sabradāju ar savām zeķēs ieautajām zandalēm visus manus retos un trauslos, skaistos asnus.

☆ Šausmīgi sāka sāpēt sirsniņa (pārnestā nozīmē), to skrāpēja sirdsapziņas asnagainie kaķi — jo es jau vairākas dienas (maigi sakot) nebiju skrējis. Par laimi, pagājušā nedēļa nebija pilnīgi tukša fiziskās slodzes ziņā, jo 156 km ar velo, tad 30 km ar skrituļslidām un tad vēl foršā sestdienas dancāšana arī skaitās kā 15 km :-)

☆ Uzvilku krosenes, šortus, un tramvajā devos uz Mežaparku paskriet. Noskrēju 10 km. Skriet bija mazliet grūti, kā jau vienmēr pēc garāka pārtraukuma.

☆ Ap plkst. 20.00 ierados mājās. Pagatavoju vakariņas — manu iecienīto auzu pārslu putru. psihz_roniz bija tik jauka, ka atnesa alus bundžiņu no veikala, aukstu, garšīgu saturu saturošo; ar putru ļoti labi iet kopā :-) Negaidīti mobilajā telefonā iekrita īsziņa ar jautājuma zīmi beigās, kura diezgan radikāli mainīja vakara gaitu.

☆ Kā jau neesmu pieminējis augstāk, jau biju iekšēji nolēmis aizbraukt uz Andrejsalas molu paraudāt padomāt nedomāt un izsūkt dažus aliņus, vērojot, kā ceļamkrāni izkrauj ogļu vagonus. Man par lielu prieku, jaukā trouble arī atzina, ka šis ir labs plāns, un piekrita sastādīt kompāniju mazajā velobraucienā.

☆ Tā nu mēs mierīgi aizripinājām līdz mōlam, es sūcu aliņu un trouble minerālūdeni. Mazliet sarunas. Maz es zināju (little did I know...), ko nozīmē trouble jautājums, kas skanēja apmēram šādi: "Tā, un ko darīsim tagad?".

☆ Te daži nesaistīti vārdi, no konteksta izrautas frāzes — tām, protams, nav nekāda sakara ar tāļākiem notikumiem. Hronoloģija saputrota (haha, ja tikai tā vien ^_^).

Skaists salūts (tādi dzirksteles metoši pirotehniski brīnumi) uz mōla dažu metru atstatumā — dažas atspirdzinoša dzēriena glāzes tik jaukā vakarā kā šis — OMG — kombinezons — LOL — trouble attaisno savu cibiņvārdu par 120% — YAY — lēkāšana pa galdiem — ROFL — dubstep — apliešana no šļūtenes, caur un cauri — smiekli — The Prodigy — WTF — "ātrie" (ne mums) — situācija, par laimi, tiek kontrolēta — došanās mājās — 2 divriteņotāji (trouble un M.), kā arī viens skrējējs qgmr101.

EPIC AWESOME OMG

Ierašanās pa trepēm augšā un tālākdošanās pa tām lejā ar visu velo. Satiktais vīrietis pavaicāja: Vai šis divritenis, ko tu stiep, vai tas vispār ir tavs? :-D

Īsziņa, kas neskatoties uz visām precīzajām ekspektāciju definēšanām utt. tomēr izraisa smaidu un ne tai taisnsirdīgākai iekšbūtnei (mazliet nekontrolējamai) no ķepas izkritušu abpusgriezīgu lausku, kas sašķīstot nolīst kā jauks, mirdzošs zvārguļu lietutiņš :-)

Man šķiet, ka es vakara gaitā vairākas reizes izdalījos ar nulli.

☆ Ausa saule. Es jutu, ka ar Ondrejsalas mōlu ir par īsu /un mana racionāli loģiskā spriestspēja bija kaut kur aizklīdusi/, tāpēc ar velo aizbraucu no Rīgas centra līdz Mangaļsalas mōlam. Paskatījos, kā Daugavā iepeld kuģis ar jauko nosaukumu "Mein Shiff". Pamāju, no klāja pamāja pretī, tas ir tik forši.

☆ Kopā vakar vakarā/šonakt ar velo nobraucu 64 km, trip time 4h 11 min, average speed 15,46 km/h.

☆ Ierados mājās ap plkst. 9.00, uzrakstīju pukstu par skriešanu un aizgāju gulēt.

☆☆☆

Interesanti, ka pirmdien Rīgas centrā pa dienu un brīdi pirms skriešanas Mežaparkā satiku 2 sen neredzētus cilvēkus — O. un D. Likteņa mājiens?

Kamēr visi pārējie cilvēki dzīvo dzīvi, es šodien nomuļļājos apmēram tā.

≠ Pamodos plkst. 11.00, piecēlos plkst. 12.00
≠ Putra (garšīga)
≠ Gulēju uz dīvāna, klausījos Nautilus Pompilius
≠ Nokāpu lejā, nopirku tirgū ogas, uznesu augšā, paēdu tās
≠ Gulēju uz dīvāna, darīju neko
≠ Izmetu vienu kasti ar nevajadzīgām mantām (redz, ko nozīmē neko nedarīšana, tomēr sagribas kaut ko darīt)
≠ Nokāpu lejā, aizgāju uz veikalu, nopirku kasti Ekselences saldējuma (ar kļavu sīrupu un valriekstiem), uznesu augšā, noēdu
≠ Gulēju uz dīvāna, darīju neko, klausījos Nautilus Pompilius
≠ Aizgāju uz McDonalds vakariņās
≠ Nopirku 2 alus
≠ Atnācu mājās ap plkst. 21.00, dīvainā veidā atrisināju viena printera problēmas
≠ Plkst. 21.30 dzeru alu, skatos internetus (šodien nebiju ielīdis internetos līdz pat plkst. 19.30, yay)
≠ Gulēt došos plkst. 22.30 kad beigsies 2. aliņš, tātad ap 23.00 24.00.


Tas arī būtībā viss, ko šodien [ne]izdarīju.

Jūtos ārkārtīgi vainīgs par to, ka neko nedaru un ne ar vienu nekomunicēju un ka man nau darba un kaut kad beigsies nauda un ka vairs neskrienu un ... un vispār.

FML.

Tagad pasmaidīju :-) Nu a ko, raudāt, vai?

Plāni rītdienai? Nu, gulēšu tālāk uz dīvāna. Principā, rīt var mēģināt no dzīvokļa iziet vispār tikai vienu reizi, lai paēstu kaut kur.

Pamodos/piecēlos plkst. 11-tos.

Garšīga putra.

Aizstiepu pa nakti uzlādēto akumulatoru uz auto, ieskrūvēju, auto darbojas lieliski... atkal... uz kādu laiku.

Aizbraucu ar auto uz Autohalli, bet tur pilnīgs čau, viņiem autoelektriķis pieejams agrākais 17-tajā datumā. Tā nu baigā randomā aizdevos uz vienu servisu, tur bija jāgaida, gāju pēc saldējuma, ieraudzīju otru servisu, aizbraucu uz to, tur neko nevarēja prātīgu ieteikt, bet nosūtīja uz nākamo, kur esot ļoti jēdzīgs auto elektriķis. Aizbraucu turp, satiku auto elektrības speciālistu (tāds prātīgs izskatījās; bez tam serviss, kurā skan Radio Naba, nevar būt slikts) — sarunāts, ka pirmdien zvanīšu par konkrētu laiku. Epic win? Domāju, ka jā :-D

Tie servisu čaļi izskatījās tik darbīgi un entuziastiski un ar dzīvi apmierināti un ieinteresēti un tā tālāk un tā joprojām. Tik dzīvi. Jocīgi — kur viņi ņem to dzīvesprieku? Negribējās jautāt, man šķiet, uz tādiem jautājumiem atbildēt nau iespējams...

Noliku auto netāļi no dzīves vietas.

Nopirku Ekselences saldējuma kastīti, aizgāju uz parciņu, noēdu. Jo karote man vienmēr līdzi :-D

Pusdienvakariņas Kebabos.

Nez kādēļ sagruzījos baigi (patiesībā gruzōns ir konstants jau kādu laiku... ech).

Aizgāju uz veikalu pēc 2 aliņiem (Lāčplēsis — Kastaņu), arī sausiņus nopirku.

Atnācu mājās, dzeru aliņus, graužu kastaņus sausiņus. Noskaņojums alkohola iespaidā uzlabojās :-)

Izdomāju, ka uz Labadaba tomēr nedošos. Kaut arī gribējās iebaudīt PK-25 un Latvijas gāzi un Dzeltenos pastniekus un Zig Zagu un Dzelzs vilku un Hospitāļu ielu un... un vispār programma ir lieliska! Neesmu gatavs. Jo — protams, labās emocijas apārstēs dvēseles brūces, bet iemesli tāpat būs palikuši, tāpēc pretreakcija būs atkal vēl jo smagāka. Tīri fiziski aizdoties jau nemaz nebūtu grūti — nieka 60 km ar velo, ja jau 156 km varu :-)

Gulēt iešu plkst. 24-os.

P.S. FML