Konspektīvi par pirmdienu, 9. augustu, un 10. augusta nakti un rītu
Šodien, šobrīd es jūtos gaišs, viss manī vibrē priekā un laimē, tāpēc ir nedaudz ... sarežģīti domāt, bet nupat jau ir ļoti pat jauki. Tā sanāks, ka šovakar ir liela iespēja dabūt auto atpakaļ no remonta, tāpēc es it kā nevaru tagad piedzerties. Masturbējošā savas spoži sapistās un dziļi jēdzīgās, veltās dzīves konspektīvo apskatu drukāšana ir nākošā labākā lieta aiz alkohola lietošanas, tāpēc, tātad, par vakardienu un šodienas nakti.

☆ Pamodos ap plkst. 10-tiem, jo zvanīja mobilā telefona atgādinātājs. Piezvanīju auto elektrības specam I., sarunājām, ka šodien auto vedu remontēt; duša; atradu dažus sausiņus un tās bija manas brokastsi. Ap plkst. 11.20 aizvedu auto uz servisu — remontēt ģeneratoru, kura niķi pēdējā laikā sagādāja divus jaukus, amizantus brīžus.

☆ Pusdienas paēdu Fabrikā, kas Čaka ielā. Iegāju frizētavā, tika saīsināti mani mati. Nopirku jaunas mēneša kontaktlēcas.

☆ Pa ceļam uz mājām iegriezos Maximā — nopirku saldējumu un 2 alus bundžas. Alus bundžas ir labas, labākas par pudelēm, jo ir vieglas un tās pēc izlietošanas var mest pret sienu, tās nesašķīst un nau jāķēpājas ar stikliem.

☆ Atnācis mājās, skatījos Youtube filmiņas — daudz, daudz pēc kārtas, vairāk mūziku, piemēram Boards Of Canada — Buckie High (mazliet rauj nost jumtu). Izsūcu abus aliņus.

☆ Guvu mazu atklāsmi, skatoties uz savu istabu, kura ir pārvērtusies (es to esmu pārvērtis) pilnīgā haosā. Mani biedē ne jau šis mans tagadējais dzīves veids, bet tas, ka šāds dzīves veids nav piekopjams mūžīgi, tas agrāk vai vēlāk beigsies. Droši vien pirms man tomēr pieleks, ko īsti es vēlos darīt ar savu dzīvi... Jo man nepielec. Man joprojām nepielec. Es vēl joprojām karājos kaut kur pa vidu, un nekur netieku. Es saprotu, ka mana vīzija par to, ka es vakaros dzeršu šņabīti un skatīšos uz Drombrovska (pieņemsim) portretu pie sienas un raudāšu no laimes — ka šī vīzija var arī piepildīties (skat. romānu 1984). Bet man... bet man kaut kā negribas tā. Man gribas tā, kā uzrakstījis Kučinskis, par dzīvo dzīvi un sadarbību un domāšanu un cilvēciskiem kontaktiem un laimi, saprotat? Bet man nesanāk. Es pats sabradāju ar savām zeķēs ieautajām zandalēm visus manus retos un trauslos, skaistos asnus.

☆ Šausmīgi sāka sāpēt sirsniņa (pārnestā nozīmē), to skrāpēja sirdsapziņas asnagainie kaķi — jo es jau vairākas dienas (maigi sakot) nebiju skrējis. Par laimi, pagājušā nedēļa nebija pilnīgi tukša fiziskās slodzes ziņā, jo 156 km ar velo, tad 30 km ar skrituļslidām un tad vēl foršā sestdienas dancāšana arī skaitās kā 15 km :-)

☆ Uzvilku krosenes, šortus, un tramvajā devos uz Mežaparku paskriet. Noskrēju 10 km. Skriet bija mazliet grūti, kā jau vienmēr pēc garāka pārtraukuma.

☆ Ap plkst. 20.00 ierados mājās. Pagatavoju vakariņas — manu iecienīto auzu pārslu putru. psihz_roniz bija tik jauka, ka atnesa alus bundžiņu no veikala, aukstu, garšīgu saturu saturošo; ar putru ļoti labi iet kopā :-) Negaidīti mobilajā telefonā iekrita īsziņa ar jautājuma zīmi beigās, kura diezgan radikāli mainīja vakara gaitu.

☆ Kā jau neesmu pieminējis augstāk, jau biju iekšēji nolēmis aizbraukt uz Andrejsalas molu paraudāt padomāt nedomāt un izsūkt dažus aliņus, vērojot, kā ceļamkrāni izkrauj ogļu vagonus. Man par lielu prieku, jaukā trouble arī atzina, ka šis ir labs plāns, un piekrita sastādīt kompāniju mazajā velobraucienā.

☆ Tā nu mēs mierīgi aizripinājām līdz mōlam, es sūcu aliņu un trouble minerālūdeni. Mazliet sarunas. Maz es zināju (little did I know...), ko nozīmē trouble jautājums, kas skanēja apmēram šādi: "Tā, un ko darīsim tagad?".

☆ Te daži nesaistīti vārdi, no konteksta izrautas frāzes — tām, protams, nav nekāda sakara ar tāļākiem notikumiem. Hronoloģija saputrota (haha, ja tikai tā vien ^_^).

Skaists salūts (tādi dzirksteles metoši pirotehniski brīnumi) uz mōla dažu metru atstatumā — dažas atspirdzinoša dzēriena glāzes tik jaukā vakarā kā šis — OMG — kombinezons — LOL — trouble attaisno savu cibiņvārdu par 120% — YAY — lēkāšana pa galdiem — ROFL — dubstep — apliešana no šļūtenes, caur un cauri — smiekli — The Prodigy — WTF — "ātrie" (ne mums) — situācija, par laimi, tiek kontrolēta — došanās mājās — 2 divriteņotāji (trouble un M.), kā arī viens skrējējs qgmr101.

EPIC AWESOME OMG

Ierašanās pa trepēm augšā un tālākdošanās pa tām lejā ar visu velo. Satiktais vīrietis pavaicāja: Vai šis divritenis, ko tu stiep, vai tas vispār ir tavs? :-D

Īsziņa, kas neskatoties uz visām precīzajām ekspektāciju definēšanām utt. tomēr izraisa smaidu un ne tai taisnsirdīgākai iekšbūtnei (mazliet nekontrolējamai) no ķepas izkritušu abpusgriezīgu lausku, kas sašķīstot nolīst kā jauks, mirdzošs zvārguļu lietutiņš :-)

Man šķiet, ka es vakara gaitā vairākas reizes izdalījos ar nulli.

☆ Ausa saule. Es jutu, ka ar Ondrejsalas mōlu ir par īsu /un mana racionāli loģiskā spriestspēja bija kaut kur aizklīdusi/, tāpēc ar velo aizbraucu no Rīgas centra līdz Mangaļsalas mōlam. Paskatījos, kā Daugavā iepeld kuģis ar jauko nosaukumu "Mein Shiff". Pamāju, no klāja pamāja pretī, tas ir tik forši.

☆ Kopā vakar vakarā/šonakt ar velo nobraucu 64 km, trip time 4h 11 min, average speed 15,46 km/h.

☆ Ierados mājās ap plkst. 9.00, uzrakstīju pukstu par skriešanu un aizgāju gulēt.

☆☆☆

Interesanti, ka pirmdien Rīgas centrā pa dienu un brīdi pirms skriešanas Mežaparkā satiku 2 sen neredzētus cilvēkus — O. un D. Likteņa mājiens?