qgmr101 ([info]qgmr101) rakstīja,
@ 2013-05-15 22:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: indifferent
Mūzika:Einstürzende Neubauten — Redukt
Entry tags:dzīve, dzīvs mironis, lol, nenotikusi pašnāvība, pizģec, poxuj

Trešdienas vakars pēc baseina ar diviem aliem
Gribēju vienkārši ielikt smuku bildīti, bet ārzemju interneti nedarbojas, tāpēc parastais depresīvais ieraksts ar burtiem un bez bildes būs.

Vārdu sakot, šodien darba vietā ierados plkst. 13:53 un neko tāpat pa visu dienu nepadarīju. Ir aizgājis ciet — tāpat kā vienmēr. Tā ir neatrisināma problēma, tāpēc pārslēdzos uz faktiem.

Un fakti ir tādi: pārbaudes laiku esmu izturējis, tāpēc tagad viņi mani izmetīs tikai mēnesi pēc tam, kad sapratīs, ka no manis nav jēgas. Un man tas nozīmē konkrētu naudas summu.

Tāpēc es tagad darīšu tā: maksimālais poxujisma režīms un būšu priecīgs. Kamdēļ skumt par lietām, kuras nevar mainīt? Ja nevaru pastrādāt, tad vismaz nebojāšu kolēģiem garastāvokli ar skumjo ģīmi savējo. Kā ir, tā ir. Palikšu viņiem atmiņā kā priecīgs poxujists nevis depresīvs lūzeris. Vasaru un zaļās lapas esmu sagaidījis, un tas ir daudz :-) Un ja nu notiks brīnums, un man galvā kaut kas pareizi saslēgsies un spēšu strādāt un viss būs labi, tad vispār būs lieliski.

Vispār es vairs neticu, ka es jelkad spēšu strādāt, kaut kas ir salūzis iekšā galvā. Man riebjas un nav pa spēkam jebkura veida darbs, gan fizisks, gan garīgs, gan vienkāršs, gan sarežģīts. Ja tā padomā, ne tikai darbs, bet arī pārējās lietas dzīvē. Pat skriet es sevi piespiežu un pirmajā kilometrā vispār nesaprotu, kāpēc es to daru, pēc tam izdalās endorfīni un seratonīns un kļūst labi.

Starp citu, ziemā biju izlēmis izslēgt sevi pavisam no dzīves, nokārtoju nekustamā īpašuma lietas ar ex sievu un tā, bet tad kaut kā palika vienalga un nenogalināju sevi. Šobrīd vēnas griezt netaisos, ir tik skaists pavasaris un maratons svētdien, un galu galā kāda gan nahuj starpība, LOL.

Tīri vai interesanti, cik ilgi viens cilvēks tādā dzīva miroņa režīmā spēj eksistēt?

Ģimenes ārste uzklausīja manu pašsajūtu un neizrakstīja man tabletes, bet teica, ka man derētu doties uz kaut kādu Psihosomātikas centru Kapseļu ielā, bet tā arī neesmu aizgājis. Nu it kā vajadzētu saņemties, saprast, ka vitāli svarīgākais šobrīt būtu sakopt savu galvu, un darbs un dzīvesvieta un viss pārējais ir sekundārs un nekad nebūs labi, kamēr ķirbis būs nekārtībā, bet ... Hmm, bet kas?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]qgmr101
2013-05-16 00:07 (saite)
Es mēģināju. Pagājušajā decembrī pēc pusotras nedēļas atnāca cilvēks no darba vietas savākt laptopu :-D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]loop
2013-05-16 01:06 (saite)
Tev problēma līdzīgi kā man bija - melns/balts domāšana, visu vai neko, vai nu pēdējais lūzeris, neveiksminieks un dzērājs, vai kārtīgais skrējējs, kas ierodas darbā deviņos nulle nulle un strādā kā bitīte neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Un viens tavā pasaulsuzskatā izslēdz otru, aizbāž muti otram. Atkarībā kurā skalas pusē tobrīd atrodies. Bet patiesībā tu esi vienlaicīgi gan tas viens, gan tas otrs, tevī izpildās divas programmas.

Varētu teikt, ka tava homo sapiens OS strādā multithreading režīmā (jeb, pareizāk sakot dual-threading režīmā - labais/ļaunais, netīrais/tīrais, svētais/nešķīstais, augstais/zemais, utt., tas tā abstrakti), bet tu centies sevi pārliecināt, ka tava OS ir single-threaded un brīnies, ka procesors pārkarst (tāpēc, ka otrs process fonā noēd resursus!) un uzkarina visu mašīnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?