Trešdienas vakars pēc baseina ar diviem aliem
Gribēju vienkārši ielikt smuku bildīti, bet ārzemju interneti nedarbojas, tāpēc parastais depresīvais ieraksts ar burtiem un bez bildes būs.
Vārdu sakot, šodien darba vietā ierados plkst. 13:53 un neko tāpat pa visu dienu nepadarīju. Ir aizgājis ciet — tāpat kā vienmēr. Tā ir neatrisināma problēma, tāpēc pārslēdzos uz faktiem.
Un fakti ir tādi: pārbaudes laiku esmu izturējis, tāpēc tagad viņi mani izmetīs tikai mēnesi pēc tam, kad sapratīs, ka no manis nav jēgas. Un man tas nozīmē konkrētu naudas summu.
Tāpēc es tagad darīšu tā: maksimālais poxujisma režīms un būšu priecīgs. Kamdēļ skumt par lietām, kuras nevar mainīt? Ja nevaru pastrādāt, tad vismaz nebojāšu kolēģiem garastāvokli ar skumjo ģīmi savējo. Kā ir, tā ir. Palikšu viņiem atmiņā kā priecīgs poxujists nevis depresīvs lūzeris. Vasaru un zaļās lapas esmu sagaidījis, un tas ir daudz :-) Un ja nu notiks brīnums, un man galvā kaut kas pareizi saslēgsies un spēšu strādāt un viss būs labi, tad vispār būs lieliski.
Vispār es vairs neticu, ka es jelkad spēšu strādāt, kaut kas ir salūzis iekšā galvā. Man riebjas un nav pa spēkam jebkura veida darbs, gan fizisks, gan garīgs, gan vienkāršs, gan sarežģīts. Ja tā padomā, ne tikai darbs, bet arī pārējās lietas dzīvē. Pat skriet es sevi piespiežu un pirmajā kilometrā vispār nesaprotu, kāpēc es to daru, pēc tam izdalās endorfīni un seratonīns un kļūst labi.
Starp citu, ziemā biju izlēmis izslēgt sevi pavisam no dzīves, nokārtoju nekustamā īpašuma lietas ar ex sievu un tā, bet tad kaut kā palika vienalga un nenogalināju sevi. Šobrīd vēnas griezt netaisos, ir tik skaists pavasaris un maratons svētdien, un galu galā kāda gan nahuj starpība, LOL.
Tīri vai interesanti, cik ilgi viens cilvēks tādā dzīva miroņa režīmā spēj eksistēt?
Ģimenes ārste uzklausīja manu pašsajūtu un neizrakstīja man tabletes, bet teica, ka man derētu doties uz kaut kādu Psihosomātikas centru Kapseļu ielā, bet tā arī neesmu aizgājis. Nu it kā vajadzētu saņemties, saprast, ka vitāli svarīgākais šobrīt būtu sakopt savu galvu, un darbs un dzīvesvieta un viss pārējais ir sekundārs un nekad nebūs labi, kamēr ķirbis būs nekārtībā, bet ... Hmm, bet kas?
mood: indifferent
music: Einstürzende Neubauten — Redukt
