Labās lietas, ne tik labās lietas.
Dzerot dažreiz iestājas tāds brīdis, kad jautrība pēkšņi pārvēršas par kaut kādu neaptveramu pizģec-u. Vakar tā notika.

Drēbes izskatās pēc grīdas lupatām — slapjas un netīras, pārsista lūpa, iznīcinātas brilles, kreisajā pusē sāpošs žoklis un pietūcis kreisais vaigs :-/

Bet nu vakars taču sākās tik lieliski, ar kāpšanu Vērmanes parka ozolā un pļāpāšanu ar jaukām jaunām sievietēm bērnu laukuma spēļu mājiņā ^___^

Ai, nu.

Ak, vēl mašīna jāpārdzen uz citu stāvvietu šovakar, rīt diez vai laicīgi pamodīšos.