|
|
|
Maijs 26., 2012
 | 10:27 - ...
Visu nakti lasīju Gavaldu. Kā jau tas parasti notiek - paņem rokās, lai sevi iemidzinātu, bet attopies piecos no rīta un iemiedz vien pie pēdējām 30 lappusēm. Greznība... Lasīt grāmatu, kas nav vajadzīga referātam, maģistra darbam vai kaut kam citam svarīgam... Bet arī te ir sava mazā kolīzija. Puse cilvēces arī šo darbu svarīgumu neizprot! Un nav jau arī vajadzīgs. Man ir svarīgi. Man ir labi. Man šķiet, ka tā būs manas dzīves lielā Problēma. Skaidrot citiem, ka visam nav jābūt obligāti "noderīgam". Ka tā kategorija ir tik subjektīva... Un nav jau pirmā reize, kad es par to runāju. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka es tā vienkārši lasījusi grāmatu nebiju ļoti, ļoti sen. Un piedevām vēl daiļliteratūru!
Dīvainu cilvēku dīvaini intelektuālās sarunas par vēsturi un kultūru. Parīzes un franču valodas sīkumi (jo zinātājam ne viss pazūd tulkojumā), ko vidējais aritmētiskais latviešu lasītājs nesapratīs un palaidīs garām kā kārtējo autores dīvainību. Talantīgi varoņi. Tik ļoti, ka iedvesmo...
Un Kamillas "teiktais" par to, ka mūžīgās prasības pēc rentablitātes nogurdina arī viņu.
|
Maijs 24., 2012
 | 10:13 - ...
Gāja teicami. If you know what I mean.
(Un tagad es skaļi, skaļi smejos. Vēl es dzeru rīta kafiju, lašu žurnālu, skatos uz apkārt skraidošo krustdēlu... Un jūtos nenormāli laimīga.)
|
Maijs 23., 2012
| 08:25 - ...
Ou-em-džī...
Tā diena ir klāt... Es kaut kādā mistiskā veidā visu nokārtoju. Tikpat mistiski uzrakstīju. Šodien pēcpusdienā aizstāvēšana. Un vadītājs ar recenzentu izsakās pietiekami labi, lai arī tā būtu pilnīga mistika.
Jāuzraksta runa. Jāpārlasa pāris raksti, lai ir drošāka sajūta. Satraukumiņš aug. Kā tur bija ar to silto saulīti krūškurvī?
Ai, mistika...
|
Maijs 20., 2012
 | 22:31 - ...
Tikko sapratu, ka veselu mūžību neesmu pūtusi kūkā svecītes un ievēlējusies vēlēšanos. Es vienmēr iespringstu, lai pamostos tajos četros no rīta. Un lai man būtu laba kompānija... Bet kūkas ar svecītēm man nav bijis veselu mūžību...
:D :D :D
Nav jau liela problēma, manas vēlēšanās tāpat piepildās viena pēc otras! ;)
|
| 11:43 - ...
Šorīt sapratu, ka ir pienācis laiks darīt lietas, ko "pašradītu-pienākumu-atbildības-vainas-utt." apziņas dēļ esmu atlikusi. Un izvilku no kakta ģitāru.
Welcome divdesmitčetri. Ir pienācis laiks dzīvot! ;)
|
Maijs 18., 2012
| 10:09 - ...
Pamodos pati. Desmit minūtes pirms modinātāja.
Dzīves ir skaista. (Pagaidām!)
Teorētiski vajadzētu sakārtot to bardaku uz istabas grīdas (lasīt - visus materiālus, kas man mājās ir par 1919/1920 gadu). Puķes jau aplēju! Putekļi arī kādu pusgadu nav slaucīti... :D
|
Maijs 15., 2012
 | 20:18 - ...
Viena diena, kurā nekas nav izdarīts. Lai gan zeme deg zem kājām... Ak, es mazais ģēnijs! Mani draugi apsolīja, ka ar mani vairāk nedraudzēšoties, ja es dabūšu par šito haļavu pārāk labu atzīmi.
Ai, dzīve kopumā tomēr IR diezgan dzīvojama. Paspēlēju klavieres, patrinšķināju ģitāru, aizgāju uz kori atdot bruncīšus un pateikt paldies par jauko devu "pavasara dziedāšanas"... Tagad un vasarā visādas aktivitātes, bet no Balviem izbraukāt uz kori būs diezgan nereāli, tāpēc apsolīju, ka piekāpšu pēc diviem gadiem, kad būšu atpakaļ Rīgā. Mazliet skumji, biju paspējusi jau biški iejusties. Un bruncīši arī bija smuki!
|
Maijs 14., 2012
| 21:30 - ...
Man ir:
# iesnas;
# iesniegšanas datuma pagarinājums;
# mierīga sirds;
# pēc darba vadītāja vārdiem "ļoti, ļoti labas" pirmās 42 lappuses;
# pilns melnraksts, kā pēdējās (tiesa - diezgan samocītās) 9 vēl izlasāmās lapas atrodas pie vadītāja;
# vai jau minēju, ka mierīga sirds?!
I'm a monster! ^___^
|
Maijs 11., 2012
| 06:11 - ...
;(
|
Maijs 9., 2012
| 15:07 - ...
Gribas nopūsties. Spēka nav...
|
Maijs 6., 2012
| 22:11 - ...
Dejoju pustumsā savā istabā vien pati pie dīvainas mūzikas.
Lēkāju pa gultu... Nu, tobiš matraci.
Tagad istabas vidū ir ne tikai gulta, bet arī galds.
Sarunājos ar sevi - vairāk jau lamājos...
Kopsecinājums: puse darba it kā jau ir! Un šonakt taps vēl. :)
|
| 12:56 - ...
Tikko atsvaidzināju pamatskolas laikā gūtās zināšanas diagrammiņu veidošanā iekš Worda... Ka tikai zinātnes vārdā nedarīsi... Trīs mazu tabuliņu dēļ tak nav jātaisa pielikums - viņas kopā vienu lapu paknapi aizņem?!?
|
Maijs 4., 2012
| 17:21 - Pēdējā stundiņa.
Es rakstu. Es beidzot tiešām rakstu.
Dzīvokļa biedrene teica - tas tāpēc, ka Tev tiešām pēdējā stundiņa klāt...
Tā jau laikam arī ir. Pirmdien pēdējā konsultācija, kurā vēl kaut ko var darīt.
|
Maijs 2., 2012
| 23:59 - ...
Piekraujam gultu ar grāmatām un visiem materiāliem. Ieslēdzam "Paramore" tā diezgan paskaļi... Paēdam, sēžot draugos. Un tad, palīduši zem vienīgā brīvā segas stūra vienkārši atrubāmies uz visu vakaru.
Labrīt!
|
Maijs 1., 2012
 | 17:36 - ...
Gribas izdzēsties... no dzīves. Tā noteikti būtu vieglāk.
|
Aprīlis 30., 2012
| 22:26 - ...
Uzrakstīju atlūgumu. Tagad vajadzētu uzrakstīt maģistra darbu.
|
Aprīlis 25., 2012
| 12:15 - ...
Izgulējos. Rīta secinājums - mana šī brīža dzīve ārpus skolas ir vieni vienīgi mēģinājumi pierādīt, ka tāda dzīve vēl vispār eksistē! :D
Šodien liela darba diena. :)
|
| 00:01 - ...
Lācīti nošāva, jo tāda ir pasaules kārtība. Nelāga kārtība.
|
Aprīlis 24., 2012
| 00:28 - ...
Turpinot šodienas iesākto kursu uzmetu tikko "Le Ievadu" - nu, tādā līmenī, lai pati saprastu, par ko tad īsti "Le Maģistra darbā" kopumā būs runa. Man tagad ir divas sejas. Viena iesmaida par to, cik ģeniāli viss izskatās. Otra ir savilkusi pieri grumbās, jo saprot, ka galā nemaz nebūs tik ģeniāli, jo pietrūks laika pilnīgai izstrādei.
Secinājumi? Man seju savilka krampjos. LOL
|
Aprīlis 23., 2012
| 17:42 - ...
Nodevu pēdējo "Pēdējo" un tagad sēžu fakultātes bibliotēkā, klausoties "We are The Champions" ar pārlaimīgu smaidu sejā. Liekot pēdējo individuālo protokolu katedras lodziņā, gandrīz apraudājos aiz neizskaidrojama saviļņojuma sajūtas...
Vēl jau atzīme jāsagaida, vēl jau maģistrs jāuzraksta un jānodod, bet Lielā cīņa ar akadēmiskajiem tomēr bija episks posms manā dzīvē. I am the champion!
^___^
Feelin' pretty happy.
|
|
|