Labās lietas, ne tik labās lietas.
Dzerot dažreiz iestājas tāds brīdis, kad jautrība pēkšņi pārvēršas par kaut kādu neaptveramu pizģec-u. Vakar tā notika.
Drēbes izskatās pēc grīdas lupatām — slapjas un netīras, pārsista lūpa, iznīcinātas brilles, kreisajā pusē sāpošs žoklis un pietūcis kreisais vaigs :-/
Bet nu vakars taču sākās tik lieliski, ar kāpšanu Vērmanes parka ozolā un pļāpāšanu ar jaukām jaunām sievietēm bērnu laukuma spēļu mājiņā ^___^
Ai, nu.
Ak, vēl mašīna jāpārdzen uz citu stāvvietu šovakar, rīt diez vai laicīgi pamodīšos.