apātijtrešdiena
Piecēlos ap plkst. 13.00, ēdu, ļoti dauz lasīju visādus kvaziinteresantus un man galīgi nevajadzīgus internetus, laukā nemaz neizgāju.

Nav jēgas visādiem Getting Things Done, ja nav iekšēja prieka; ja nav prieka, tad viss ir aiz ausīm pievilkts un neizdodas.

Par laimi, es esmu primitīvs, kā divi santīmi. Ja izdoses beigt piesārņot smadzenes ar nepārtrauktu internetu lasīšanu, kā arī sākt fiziski nodarbināt ķermeni, tad jutīšos daudz labāk.

Bet pagaidām ir kā ir, jūtos apātisks un nelaimīgs.

Vienmēr jau paliek šaubas, vai tad, kad es fiziski kustos un komunicēju ar cilvēkiem un jūtos labi, "vai tas esmu es pats", bet, no otras puses, kad es sēžu visu dienu istabā un lasu internetus un jūtos nelaimīgs un man sāp galva, vai tad "es esmu es pats"?

Izvēles, līdzsvari, ...