that's it

I'm full

glāzē ir kefīrs, šķīvī 2 grauzdiņi, zaļās olīves un cepta ola -- un pilnība izrādījās tukšums

man mazliet bail

gan jau rīt pāries

P.S. tagad jāsagaida mans paša viedoklis:
1) rīt no rīta uz poxām
2) rīt vakarā, kad būs jāizlemj, vai vēl dzert standarta divus vakar' aliņus vai ko nopietnāku
*) par smēķēšanu nemaz nerunāju, rīt ap pusdienlaiku šefs uzbrauks un izsprāgšu laukā izvilkt vienu dūmu kā likts

āāāāā ko es daru, ko es daru, ko es daru, ko es daru, āāāāāāāāāāā ko es daru, ko es daru, ko es daru ko es daru āāāāāāā

aāāāāāāāāāā

ko es daru ar manu dzīvi, ko es daru ar manu dzīvi ko es daru ar manu dzīvi

ko es daru ar manu dzīvi

es domāju ka man visu vajadzētu uztvert ar humoru, jo kā lai nopietni paskatās uz padarītajām visām muļķībām

principā šobrīd ir 2 problēmas:
1) vai frāze "lūdzu atbrīvot mani no ieņemamā amata jo es vēlos tikt prom no internetiem" izskatīsies nopietni
2) kur dabūt naudu izdzīvošanai, ja aiziešu no darba

es domāju, ka man vēl jāpadomā

Ai, piedzēros, no kādām 3 alus pintēm. Bet pox! Ja sirdsapziņa daudz dirsīsies, tad aiziešu lejā uz Latvijas Balzamu pēc saldējuma Pōls un Allažu ķimeļa!

1. Biju darbā. Darbs nebija grūts, ar to tiktu galā jebkurš pietiekoši apķērīgs/a 9. klases skolnieks. Gan jau vēlāk kļūs sarežģītāk. Birojs ir lielisks, taču jutos kā būrī — esmu muļķis laikam. Jocīgi, ar savu līdzšinējo paviršo darbību laikam esmu "nopircis" biļeti uz laimīgo zemi, taču — kā es to izlietāšu? Godīgi sakot, nespēju noticēt manai laimei, neesmu pieradis, ka var būt arī labi, ka vide ir kā radīta produktīvam darbam. Ja neko nesapisīšu (lasi: ieradīšos darba vietā laicīgi un izskatīšos pieklājīgi), tad tas atrisinās manas šobrīd samilzušās materiālās problēmas.

2. Ierīkoju kolhoza gaitenī pie griestiem rozeti. Tur piektdien Lattelecom meistars pieslēgs optisko internetu un bezvadu rūteri. Patīk man tādi mazi mājas darbiņi, bet mūsdienu sievietēm jau to nevajag, viņām vajag glamūru un ārzemju ceļojumus.

3. Atnāca jauna sieviete paskatīties skapi. Izskatījās nopietna, jauniņa (mācās LKA 2. kursā), visnotaļ glīta un sajūsmināta par iespēju uzsākt patstāvīgu dzīvi (ak, laikam ne tikai Maskavas iedzīvotājus ir samaitājis neatrisinātais dzīves vietas jautājums). Droši vien izlems dzīvot šeit.

4. Internetiem kolhozā šodien vajadzēja jau būt atslēgtiem, taču tie joprojām darbojas. Jauki!

5. Vakar pabeidzu lasīt Tolstoja "Aelitu" (kaut kad bērnībā biju lasījis, tagad ar baudu pārlasīju), šodien lasu Čehova "Dueli", krievu valodā. Īpatnēji, ka "Duelī" galvenajam varonim ir dzīves apnikums. Tuvi.

6. Ak, kaut man būtu slēdzītis, es vēlos izslēgties līdz rītdienas rītam, aizmigt. Bet aizmigt neizdosies, atkal rīt darba vietā ieradīšos miegains un pasīvs. Žēl, ja es būtu aktīvs, šobrīd uzņēmumā ir īstais brīdis izvirzīties.

7. Bet vispār šodien jūtos labi.

8. Rīt Kaņepes kultūras centrā taču ballīte Cinisko Kuci un Ļauno Džimu! Droši vien aiziešu uz turieni ^___^ Rezultātus sagaidu apmēram tādus:

Pirms daudziem, daudziem gadiem Zeļļu ielas koju istabā lasīju istabasbiedra G. atnesto Kamī "Svešinieku". Man ļoti patika. Es toreiz nezināju, kas ir eksistenciālisms, un arī tagad nezinu.

Bet man patika tā doma, ka varonis peld dzīvē kā pa upi. Rīkojas, dabojas, taču... nevis taču, bet "un". Un dzīve viņu nes. Man tagad ir kaut kā līdzīgi. Nav tāds skumīgs un depresīvs eksistenciālisms, bet pat tāds diezgan darbīgs un tā, bet vienalga ir skaidrs, ka nav manās rokās ietekmēt manu likteni, ka viss ir nejaušība... tāpēc tīru zobus un ēdu ceptus kartupeļus un ceru uz labāko.

Es vispār ļoti daudz ko nezinu. Kad biju jaunāks, man patika iesaistīties sarunās par visādām lietām, un izlikties, ka kaut ko no tā saprotu. Bet tagad... nē. Labāk atzīt, ka kaut ko nemāki/nezini un mierīgi turpināt piedzerties.

Ja nu gadījumā sanāks tā, ka man neizmaksās algu oktobra sākumā, tad man nebūs naudas ne ko bankai ovedraftu procentus maksāt, ne par īri. Vai man ir vienalga? Nezinu. Ja tā notiks, tad zināšu. Ja nenotiks, tad nezināšu.

Un vēl mani ārkārtīgi pārsteidz tas, ka darba vietā nelasu ar darbu nesaistītus internetus — nevis piespiežu sevi nelasīt, bet gan ... vienkārši nelasu un viss. Dīvaini. Pirms tam parasti [darba]dienā veltīju 3-4 stundas internetu saldajai narkōtikai.

Šodien biju frizētavā. Frizierīte — jauna, skaista sieviete — mazgāja man galvu, ļoti patīkama sajūta. Frizierīti sauc Viktorija. Pirms tam bija Diāna, bet Diānai šodien brīvdiena.

Un vēl nežēlīgi gaidu piektdienas vakaru, kad [atkal] kārtīgi piedzeršos :-)

Ir jautājumpiedāvājumuzaicinājums piektdien iet uz viena laba cilvēka dzimšanas dienu, bet šaubos, jo tur atkal miljards sociālo rituālu ar dāvanām utt., man tas ir pārāk sarežģīti, kolhozā sēžot piedzerties lētu šmigu ir vienkāršāk. Bet es vēl šaubos. Jo cilvēks labs, interesants. Darbīgs, jauns. Enerģisks.

P.S. Mans raksturojums no manas pavasara darba vietas, kur episki izgāzos: "laba galva, bet strādāt negrib". Par labo galvu viņi ir kļūdījušies, bet par nestrādāšanas gribēšanu gan pilnīga taisnība :-)

P.P.S. Šopēcpusdien daudz maz nokonfigurēju darba kastes Ububu, logi vairs nelīp pie ekrāna malām un nemaksimizējas bezsakarā. Pie viena sapratu, kāpēc jābekapo .gnome2 mapīte ^___^

Piecēlos ap plkst. 13.00, ēdu, ļoti dauz lasīju visādus kvaziinteresantus un man galīgi nevajadzīgus internetus, laukā nemaz neizgāju.

Nav jēgas visādiem Getting Things Done, ja nav iekšēja prieka; ja nav prieka, tad viss ir aiz ausīm pievilkts un neizdodas.

Par laimi, es esmu primitīvs, kā divi santīmi. Ja izdoses beigt piesārņot smadzenes ar nepārtrauktu internetu lasīšanu, kā arī sākt fiziski nodarbināt ķermeni, tad jutīšos daudz labāk.

Bet pagaidām ir kā ir, jūtos apātisks un nelaimīgs.

Vienmēr jau paliek šaubas, vai tad, kad es fiziski kustos un komunicēju ar cilvēkiem un jūtos labi, "vai tas esmu es pats", bet, no otras puses, kad es sēžu visu dienu istabā un lasu internetus un jūtos nelaimīgs un man sāp galva, vai tad "es esmu es pats"?

Izvēles, līdzsvari, ...

pateicoties IP/TCP protokolam, Bittorrent protokola autoram un nezināmu svešinieku laipnībai

esmu ticis pie "Vai viegli būt jaunam pēc 10 gadiem" uz mana (cik nu daudz mana, es to nopirku par naudām (sk. interneti)) cietā diska

tūlīt skatīšos

jo būsim godīgi, no mums visiem cilvēkiem tikai 5% ir spējīgi kaut ko izgudrot (torrentus), zīmēt, muzicēt, radīt, filmēt

mēs /ES/ visi pārējie tikai varam tvirteros likt pāļa /dzēruma/ fotogrāfijas no mobilā un youtubļe filmiņas kā darām stulbības ar fōna mūziku no pirmo 5% garadarbiem

enīvej, skatos "Vai viegli būt jaunam" 2. daļu :-)

un man ir šmiga :-)

Piecēlos plkst. 11.11.

Neko nepadarīju. Lasīju internetus.

Pusdienas "Fabrikā". Tur ēdu un lasīju "Sestdienu". Divi raksti: Par Daci Linu — ātru un tālu skrējēju, un par Latvijas zemūdenēm — "Roni" un "Spīdolu".

Nopirku ābolus.

Neko nepadarīju. Lasīju internetus.

Sāku skatīties Gordona raidījumu "166. Философия денег.avi". Interesanti. Par naudu. Attīstības ceļš: zelts — papīrīši, par kuriem varēja dabūt arī zeltu — papīrīši bez zelta seguma — indivīda/organizācijas kredītvēsture.

Pēc vakariņām aizgāju uz Hesburgeru. Pirms tam "Pluspunktā" iegādājos žurnāla "Rīgas Laiks" 2011. gada maija numuru.

Pabeidzu skatīties Gordona raidījumu.

Neko nepadarīju. Lasīju internetus.


Plkst. 22.45 23.15 būšu gultā, ceru (droši vien veltīgi, kā vienmēr) uz ātru aizmigšanu un atspirdzinošu miegu.

— — —

Varbūt, ja "Neko nepadarīju. Lasīju internetus." vietā es varētu ierakstīt "Pabraucu ar velosipēdu n kilometrus", miegs nāktu labāk, pašajūta būtu labāka, sirdsapziņa negrauztu mani.

pašreiz saceru ļoti atklātu meilu maniem šefiem darbā

dzeru zaļo tēju ar medu

jo šoreiz ir paveicies strādāt dzīvu cilvēku, nevis abstraktas megakorporācijas vadībā

ja šoreiz nekas nesanāks, tad par malējo naudiņu nopirkšu 20 litrus stulbā benzīna un braukšu ar savu dzelteno mazo kupeju pie māmiņas Latgalē kartupeļus audzēt un ēst (one way trip; un tad auto sapūs aiz mājas pie eglītēm)

man vairs nav spēka cīnīties PRET MANI PAŠU — šajā cīņā zaudējam mēs abi; oh wait, kas ir tas otrs!?

CIK BĻE VAR BĻE!!!

P.S. paldies, ka jūs esat, es lasu jūsu komentiņus, pat ja neatbildu uz tiem; un jūsu domas padara manas domas skaidrākas ^____^ nopietni jautri pa īstam pa jokam, galvenais darīt, nevis domāt!!!

Eksistenciālisms man rītos palīdz izrāpot no gultas. Dzīvot ir jāmāk, bet viss eksistencei nepieciešamais ir dots arī tāpat, bez piepūles un mācīšanās.