3diena 1. — 8.
1. Biju darbā. Darbs nebija grūts, ar to tiktu galā jebkurš pietiekoši apķērīgs/a 9. klases skolnieks. Gan jau vēlāk kļūs sarežģītāk. Birojs ir lielisks, taču jutos kā būrī — esmu muļķis laikam. Jocīgi, ar savu līdzšinējo paviršo darbību laikam esmu "nopircis" biļeti uz laimīgo zemi, taču — kā es to izlietāšu? Godīgi sakot, nespēju noticēt manai laimei, neesmu pieradis, ka var būt arī labi, ka vide ir kā radīta produktīvam darbam. Ja neko nesapisīšu (lasi: ieradīšos darba vietā laicīgi un izskatīšos pieklājīgi), tad tas atrisinās manas šobrīd samilzušās materiālās problēmas.

2. Ierīkoju kolhoza gaitenī pie griestiem rozeti. Tur piektdien Lattelecom meistars pieslēgs optisko internetu un bezvadu rūteri. Patīk man tādi mazi mājas darbiņi, bet mūsdienu sievietēm jau to nevajag, viņām vajag glamūru un ārzemju ceļojumus.

3. Atnāca jauna sieviete paskatīties skapi. Izskatījās nopietna, jauniņa (mācās LKA 2. kursā), visnotaļ glīta un sajūsmināta par iespēju uzsākt patstāvīgu dzīvi (ak, laikam ne tikai Maskavas iedzīvotājus ir samaitājis neatrisinātais dzīves vietas jautājums). Droši vien izlems dzīvot šeit.

4. Internetiem kolhozā šodien vajadzēja jau būt atslēgtiem, taču tie joprojām darbojas. Jauki!

5. Vakar pabeidzu lasīt Tolstoja "Aelitu" (kaut kad bērnībā biju lasījis, tagad ar baudu pārlasīju), šodien lasu Čehova "Dueli", krievu valodā. Īpatnēji, ka "Duelī" galvenajam varonim ir dzīves apnikums. Tuvi.

6. Ak, kaut man būtu slēdzītis, es vēlos izslēgties līdz rītdienas rītam, aizmigt. Bet aizmigt neizdosies, atkal rīt darba vietā ieradīšos miegains un pasīvs. Žēl, ja es būtu aktīvs, šobrīd uzņēmumā ir īstais brīdis izvirzīties.

7. Bet vispār šodien jūtos labi.

8. Rīt Kaņepes kultūras centrā taču ballīte Cinisko Kuci un Ļauno Džimu! Droši vien aiziešu uz turieni ^___^ Rezultātus sagaidu apmēram tādus: