tik garlaicīgi

tāds tukšums

tik vientuļi un skumji

tik pierasti

tik dumji

Casiotone for the Painfully Alone - Lesley Gore On The T.A.M.I. Show - YouTube

kurš vispār ir izdomājis šos iedalījumus? tu taču mierīgi vari justies 75% sabiedrisks, ģimenisks un laimīgs un mīlēts un 25% vientuļš sāpīgi viens

If you don’t at least occasionally contradict yourself, your position isn't nearly complex enough.
— Terence McKenna

Šobrīt tik ļoti gribas pisties! Un nav ar ko! Bez maz vai pret durvju stenderi jātrinas! Paskatījos savus mīļos porntumblerīšus, vēlme pisties nemazinājās! Iešu skriet!



Upd. Paskrēju (9 km), skaista saulaina diena, testosteronu notērēju, nomierinājos. Paēdu brokastpusdienas, klausos ērģeļmūziku (interneta radio Positively Baroque - Music of the Classical Organ) un gaidu pirmdienas rītu, kad varēs iet uz darbu, jo ir absolūti garlaicīgi un nav ko darīt/negribas neko darīt. Būtu tik forši, ja šādu "lieko" laiku varētu uzkrāt un izlietot vēlāk, kad tas ir vajadzīgs. Bet nevar jau.

Šodien sapratu, ka matu uz galvas augšpuses tāpat ir par daudz, tāpēc uzliku matu griežamajā mašīnītē skaitli 12 (milimetri) un nogriezu īsākus. Tagad man patīk labāk. Sānos vispār ir 3 mm. Ļoti labi.

Pa dienu neko īsti nesadarīju. Jutos slims, skatījos filmas. Slimība jau krietni atkāpusies, šovakar jūtos daudz labāk, nekā vakar vakarā. Vispār es tik sen nebiju slimojis ar temperatūru un bezapetīti, ka biju jau aizmirsis, kā tas ir.

Ir sestdienas vakars. Esmu skaidrā. Vēl jūtos vientuļš, un... un tā arī gribu justies. Ja nav, tad nav, man nevajag aiz ausīm pievilktu, neīstu prieku.

Tā ir pat labāk. Pazīstu sevi, jau pirmdien emocionālās šūpoles mani uznesīs uz augšu, uz pozitīvo pusi. Ļoti labi un piemēroti pirmajai darba dienai jaunajā vietā. Patiesībā ir šausmīgi bail, kā man ies tajā darbā un tā.

parasti es nežēlīgi piedzeros otrdienu vakaros

bet šoreiz tā ir pirmdiena

tad, kad tev (man) ir daudz šnabja, daudz cigarešu, bet tas neko nedod, dzer, pīpē, bet miega kōma tā arī neiestājas, tikai piesarkuši plakstiņi un ielogošanās Draudziņos un Feisītī bezcerīgās pazīstamu seju, jauku šīsvasaras piedzīvoto notikumu, jauku pazīšanos saulainu atmiņu prieka meklējumos

cik ilgi, cik ilgi...

šie garie, tievie pirksti, apvilkti ar sausu ādu...

deg sveces, silda sirsniņu

rīt būs paģiras, nežēlīgas, bet es iedzeršu 50 vai 100 gramus, iepīpēšu cīgu un iešu uz darbu un jutīšos laimīgs par to. jo esmu taisīts no gaļas.

"jāsagaida rītausma, tā tu, tāpat kā daudzi, pamodīsies vienatnē, varbūt ko,... tu sapratīsi" (c) L.L.L.

Piecēlos ap plkst. 13.00, ēdu, ļoti dauz lasīju visādus kvaziinteresantus un man galīgi nevajadzīgus internetus, laukā nemaz neizgāju.

Nav jēgas visādiem Getting Things Done, ja nav iekšēja prieka; ja nav prieka, tad viss ir aiz ausīm pievilkts un neizdodas.

Par laimi, es esmu primitīvs, kā divi santīmi. Ja izdoses beigt piesārņot smadzenes ar nepārtrauktu internetu lasīšanu, kā arī sākt fiziski nodarbināt ķermeni, tad jutīšos daudz labāk.

Bet pagaidām ir kā ir, jūtos apātisks un nelaimīgs.

Vienmēr jau paliek šaubas, vai tad, kad es fiziski kustos un komunicēju ar cilvēkiem un jūtos labi, "vai tas esmu es pats", bet, no otras puses, kad es sēžu visu dienu istabā un lasu internetus un jūtos nelaimīgs un man sāp galva, vai tad "es esmu es pats"?

Izvēles, līdzsvari, ...

Visgaršīgākais ēdiens ir auzu pārslu putra, visjautrākā izklaide ir miegs, visjaukākās attiecības ir vientulība.

Noskatīšos līdz galam filmu The Shawshank Redemption (1994) un braukšu skrituļslidot uz Mežaparku (tas būs ap plkst. 20.30).

Kā vienmēr, viens pats.

Man patīk būt vienam, tā ir liela daļa no manis. Tikai kaut kāda cita daļa no manis visu laiku grib kādu satikt un tā... bet nesanāk, jo būtībā esmu totāls vientuļnieks. Bet no kurienes radusies šī cilvēkus satikt vēlošā daļa? Jo šīs abas daļas rīvējas un raisa nemieru un sāp.

— Piecēlos plkst. 10.00
— Sastumdīju skapi (ne savā vietā, bet labāk tā, nekā nekā).
— Saskrūvēju galdu.
— Aizdevos uz Kuršiem, nopirku aizkaru sliedīti, kronšteinus, trosīti un stiprinājumus...
— Kuršos aizmirsu, tāpēc Elkorā nopirku 2 gab. elektriskos pagarinātājus-sadalītājus.
— Vannas istabā pieliku trosīti dušas aizkaram. Sapratu, kā to būtu bijis jādara pareizi :-)
— Pareflektēju par aizkaru stangu un kronšteiniem, atliku šo lietu uz labākiem laikiem (nepietika tagad enerģijas un fantāzijas).
— Izmazgāju 2 porcijas drēbju veļas mazgājamajā mašīnā, izkāru. Ļoti ātri žūst, t-krekli jau praktiski sausi.
— Apātiski lasīju Ilustrēto zinātni un Rīgas laika svaigo numuru, bet maz atceros, par ko, kaut kas par vēja ģeneratoriem un mākslu Drustos.
— Apātija, sevis šaustīšana (morāla).
— Baltā tēja, 4 krūzes.
— Futuramai iznācis ir s06e03... vēl nenoskatījos. Varbūt vakarā.
— Ēstuvēs šodien neesmu bijis, taisīju putru un vakarā salātus. Vispār man bija 2 ēdienreizes.
— Pie mantu sakārtošanas tā arī neesmu pieķēries.
— Dzīvoklī esmu viens, klausos Radio 101 diezgan skaļi (virtuvē var dzirdēt).
— Plkst. 20.20 (tagad) taisos skriešanai, došos uz Mežaparku, tramvajā; skriešu 10 km; braukšu ar tramvaju atpakaļ. 16 km ir par daudz, kājas pēc tam sāp, zinies.
— Šaustu sevi par to, ka nevingroju...
— Pasmaidīju :-)

* * *

Tā tā dzīve paiet... Darot neko...