Sestdiena vientulīgā, skumjā
Šodien sapratu, ka matu uz galvas augšpuses tāpat ir par daudz, tāpēc uzliku matu griežamajā mašīnītē skaitli 12 (milimetri) un nogriezu īsākus. Tagad man patīk labāk. Sānos vispār ir 3 mm. Ļoti labi.

Pa dienu neko īsti nesadarīju. Jutos slims, skatījos filmas. Slimība jau krietni atkāpusies, šovakar jūtos daudz labāk, nekā vakar vakarā. Vispār es tik sen nebiju slimojis ar temperatūru un bezapetīti, ka biju jau aizmirsis, kā tas ir.

Ir sestdienas vakars. Esmu skaidrā. Vēl jūtos vientuļš, un... un tā arī gribu justies. Ja nav, tad nav, man nevajag aiz ausīm pievilktu, neīstu prieku.

Tā ir pat labāk. Pazīstu sevi, jau pirmdien emocionālās šūpoles mani uznesīs uz augšu, uz pozitīvo pusi. Ļoti labi un piemēroti pirmajai darba dienai jaunajā vietā. Patiesībā ir šausmīgi bail, kā man ies tajā darbā un tā.