pollija ([info]polija) rakstīja,
@ 2019-06-12 21:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:li

tātad, es nezinu, kā handlot bērnu plūkšanās lietas
Tb nu tā tīri teorētiski es neesmu nekāds pacifists un labā/kreisā vaiga griezējs, bet nu kā saprast, kad IR par traku?
Nu tur ir teorijas, ka jāļauj bērniem pašiem tikt galā, bet nu, ko darīt, ja bērns lieliski "tiek galā" ar dūru palīdzību?
Par viennozīmīgām situācijām: mana vai manu kāds apbižoja, īsti jautājumu nav, bet ko darīt ar neviennozīmīgajām?

Nu, piemēram, piemājas rotaļlaukumiņā ir batuts. Visi pa kārtai lēkā. Mana ar diezgan ilgi palēkājusi, jo citu gribētāju nebija. Bet nu vienā brīdī gribētāju paliek vairāk. Arī pierunāju palaist divas kādu gadu, divus vecākas meitenes, palaiž, atkal palēkā kkādā brīdī.. Nu un tad dublis 1: viens batuts tukšs manējā ierauga pa gabalu, skrien, tās lielākās meitenītes arī ierauga - skrien. Mana ir pirmā. Nepagūst sākt lēkāt, kā tās ir klāt. Meita tām saka: "Es biju pirmā!" Nu bet tur tā neviennozīmīgi, plus vēl tās krievu meitenes, nez, ko saprot/nesaprot ko meita saka. Pasaku, lai tak palaiž tās meitenes un pati kkad vēlāk, jo tak tikko jau atlēkājusies.. Kko piepūšas, bet palaiž.
Vēl pāris palēkāšanas epizodes abām divām - gan tām meitenēm (gan kopā uz viena batuta, gan atsevišķi), gan manai. Un pēc minūtēm padsmit dublis nr.2: atkal viens batuts brīvs, atkal visas skrien katra no savas puses. Atkal mana pirmā. Šoreiz neko nesaku. Meita grib sākt lēkāt, tā otra arī uzkāpj uz batuta, manējā atkal saka, ka viņa tgd grib lēkāt un to meiteni skrien grūst prom. Pagrūž, šī apkrīt sēdus, sāk spārdīties ar kājām, mana rokām virsū, mēģina nogrūst no tā batuta nost. Tā nu abas tur plūcas. Vienā brīdī saku, lai tak beidz plūkties. Tā lielākā aizskrien pie savējiem žēloties.

Pēc tam pietieka mani meitai parādīties tuvumā batutam, kā tā otra (ne tā, ar ko viņa plūcās), jau momentā palaiž, tas nekas, ka pati lēkājusi...

KO man vajadzēja darīt???? Iet tur jaukties par policistu vidū? Es tak ar tur neesmu ar hronometru mērījusi, cik ilgi kura ir/nav lēkājusi vai cik ļoti grib. Ja es skaidri redzu, ka mana provocē kašķi, iejaucos, vai, ja nelaiž lēkāt kādu bērnu, kas tiešām jau kādu laiciņu gaida rindā pie batuta, kur viņa lēkā, vai, ja sāk šefot attiecībā uz mazākiem bērniem. Tāpat arī mana pagaidām nekad neskrien virsū uz batuta "izstumt" kādu citu tur lēkātāju. Var piepūsties, bet pagaidīs, kad būs brīvs vai, kad viņu palaiž..
Ko mācīt? Piekāpties, neaizstāvēt sevi? Ko darīt, ja vārdi nelīdz (jo otra puse tos nesaprot un otras puses vecāki nav ieinteresēti notiekošajā)? Ok - tas, bērniņ, bija slikti, ka tu grūdi to meiteni, bet, ja viņai pateica, viņa neklausa un mēģina izstumt nost no batuta, kā tad rīkoties? Skriet pie vecākiem? Es jau it kā pagaidām tā saku, ka tieši tā arī vajag darīt, nevis pašai "rešatj probļemi".. Bet nu no otras puses "sūdzambībeles" jau in general ar neviens nemīl.. Kas labāk? Sūdzambībele vai kausle?



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lidot
2019-06-12 22:23 (saite)
Ai, kā man tādi gadījumi uzsit asinis, kad manējam pretī pagadās tāds aprakstītais eksemplārs, kas nevienam negriež ceļu un viņa vecākiem arī par to pajāt. Skatos, kā attīstās situācija. Vispirms ļauju pašiem izdomāt, kā rīkoties, bet, ja nav vienlīdzīgs pretinieks (pārāk liels kuilis priekšā), pati meklēju senčus, lai savāc savu pretekli. Ir gadījies, kad uzbraucu svešam bērnam, jo kādam viņi ir jāaudzina. Gan jau tas nav pareizi. Kad manējais paaugsies, ceru, ka izdosies iemācīt pastāvēt par sevi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]polija
2019-06-12 22:43 (saite)
nu tur bija tā divdomīgi - ka nu neteiksim, ka viņas negrieza ceļu, nu neteiksim, ka baigi arī grieza.. Manējā diemžēl arī tāda, kam kā kas, tad uzreiz pagrūst otru malā.. Nezinu pat - varbūt no vienas puses pat labāk, ja "nemāk pastāvēt par sevi", nekā otrs grāvis. Mana jau ir no tām, kas ceļu negriež, ne jau skolēnam, ne arī mazākam bērnam :( Nu it kā man nav pajāt, bet nu vot es nesaprotu, cik tālu iejaukties tādā brīdī, kā aprakstītais. Neiejaucos īsti ne es, ne otrs puses vecāki (pat nezinu, kuri tie bija), manējā it kā bija bezmaz galvastiesu īsāka, arī redzams, ka jaunāka. Ja gribētu grūst mazāku bērnu, iejauktos, jo nu mazāks jau vēl var līdz galam arī nesaprast, ko viņam grib pateikt..
A par aizrādīšanu - es gan neuzskatu, ka aizrādīt svešam bērnam būtu slikti. Esmu arī teikusi, piem., situācijās, kad manu meitu, kura knapi 1min uz batuta palēkājusi grib no turienes naturāli nodzīt jau kāds krietni lielāks bērns.. Ja reiz vecāki paši neskatās un neaudzina. Arī man teiksim meita, ja es saku, citreiz par spīti darīs pretēji, kamēr nenonākm līdz draudiem (i tie vēl dažkārt nestrādā, pat ar visu to, ka tiek realizēti), bet, kad aizrāda svešs, tomēr vairāk respekta. Bet nu tajā situācijā arī - nu vajadzēja iet man skaidroties ar tām meitenēm, tad tā sanāk, ķip teikt, lai pagaida? Nevis ļaut meitai pašai visu atrisināt ar dūrēm.. :? Tā viena lielāka jau ar neatpalika. Otra gan vairāk skatītājos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2019-06-12 23:38 (saite)
es kauties nekad neļauju, vnk ārpus diskusijas. var padusmoties, pateikt, ka bija pirmais, bet ne grūst vai sist. bet nu 2-3 g.v. vēl tā iesišana, pagrūšana var būt instinktīvi.

(Atbildēt uz šo)


[info]mapats
2019-06-13 09:50 (saite)
Uzmanīgi, var sabojāt attiecības ar bērnu uz mūžu, ja nostājas sveša bērna pusē, pret savējo.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lidot
2019-06-13 10:47 (saite)
Tad labāk aizstāvēt arī tad, ja bērns acīm redzami rīkojas nepareizi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mapats
2019-06-13 12:01 (saite)
Manuprāt pietiek ar to, ka esi godīgs un vērtē gadījumu arī no bērna skatupunkta, sava bērna. Pīeļauju iespēju atbalstīt bērnu arī reizē, kad viņam nav taisnība, bet tas būtu kas ļoti īpašs un attiecīgi gandrīz nekad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polija
2019-06-13 11:50 (saite)
nu nevajag pārspīlēt. Ir atšķirība, ai "audzina" bērnu, vai vnk vienmēr nostājās cita pusē. Man ar mammu bija tieši tas otrais variants, ka vnm visās situācijās par vainīgo uzskatīja mani. Gan kaškos ar brāli, gan visur. Ar brāli vispār, bija n-tās reizes, kad vispirms es dabūju pa kaklu un tad tikai sāka skaidrot, kas vispār noticis.. Vai pietika brālim uz jautājumu "kas tur kko sastrādājis" pateikt, ka māsa, tā viss. Esmu šitā atrāvusies es pat nezinu par ko, jo bračka vnk visu grūda uz mani. Bet nu jā - liriska atkāpe - imho tas ir citādāk.. :D Ne jau no tā, ka pateiks bērnam, ka "reku negrūsti šito mazo meitenīti", sabojās attiecības. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mes
2019-06-13 14:00 (saite)
Attiecībās starp brāļiem un māsām ir citi likumi un cita attieksme, jo nav "tie otri vecāki" faktora. Bieži vien vecāki ļaus tikt pašiem galā, cietīs vecākais vai tas, kurš prot vairāk aprīt ap pirkstu/iežēlināt/izčīkstēt. Bet kad ir sveša bērns, un "tie otri vecāki" tad parasti neapzināti ieslēdzas "MANS BĒRNS". Saprotu, šis nav tas gadījums, jo nav viennozīmīgas situācijas, un tomēr, ar vardarbību, neatkarīgi no vecuma, es neļautu risināt situāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2019-06-13 21:17 (saite)
hmm - vot šis jautājums - ja es vnk uzkāpju uz batuta blakus mazam bērnam un sāku lēkāt tā, ka viānm jāevakuējas - tā nav vardarbība? :D
Un vēlākā vecumā - vienā valodā runājošie - sanāk tā, ka visi vaino to, kurš pirmais paceļ dūres, bet tie, kas varbūt izprovocē vārdiski, tie ir tie, kas nav vardarbīgi?
Prtams, risināt lietas ar vardarbības palīdzību nav pareizi, bet, teiksim vēlākā vecumā, kad sākas skolas, apcelšanas, visādas frontes klasē, bullying, utt., ir diemžēl tādas situācijas, ka pietiek tādam ar vienu kārtīgu āķi, lai atkārtoti apcelt nevēlētos.. Kamēr pa labam var ciest ilgi un dikti.. Es nesaku, ka vienmēr tas ir risinājums, bet nu situācijas ir visādas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?