Ai, kā man tādi gadījumi uzsit asinis, kad manējam pretī pagadās tāds aprakstītais eksemplārs, kas nevienam negriež ceļu un viņa vecākiem arī par to pajāt. Skatos, kā attīstās situācija. Vispirms ļauju pašiem izdomāt, kā rīkoties, bet, ja nav vienlīdzīgs pretinieks (pārāk liels kuilis priekšā), pati meklēju senčus, lai savāc savu pretekli. Ir gadījies, kad uzbraucu svešam bērnam, jo kādam viņi ir jāaudzina. Gan jau tas nav pareizi. Kad manējais paaugsies, ceru, ka izdosies iemācīt pastāvēt par sevi.